Aptauja: 40% iedzīvotāju krāj skaidru naudu

Lai arī teju trešdaļa jeb 29% iedzīvotāju tur savus uzkrājumus krājkontā vai krājrīkā, kā arī veic termiņnoguldījumu, liela daļa aptaujāto – 40% – arvien krāj skaidrā naudā, liecina Luminor bankas veiktā aptauja*.

Visbiežāk paradums krāt skaidru naudu ir izveidojies jaunākiem cilvēkiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem – tā izvēlas krāt 49% šajā vecuma grupā aptaujāto. Visvairāk tādā veidā līdzekļus krāj studenti (58%), kā arī pašnodarbinātie (61%). Tāpat liela daļa aptaujāto jeb 43% kā vienu no atbildēm norādījuši, ka uzkrājumus tur savā norēķinu kontā.

“Veidot uzkrājumus ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem finansiālajai drošībai, un sabiedrībā kopumā ir jāveicina paradumi uzkrāt, izglītojot par iespējām veikt noguldījumus atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām – piemēram, vai uzkrājums nepieciešams īstermiņa mērķim vai ilgākam, uz nākotnes labklājību orientētam. Iedzīvotājiem, kuriem iekrāta lielāka naudas summa, ir būtiski diferencēt riskus, neieguldot visu uzkrāto vienuviet un neturot līdzekļus skaidrā naudā, jo pastāv varbūtība, ka tos “apēd” inflācija. Tā vietā viena no alternatīvām būtu ļaut brīvajiem līdzekļiem augt un strādāt savā labā – noguldīt termiņnoguldījumā, investēt vai ieguldīt pensiju fondos, kur tostarp ir iespēja saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu 20% apmērā no veikto iemaksu apmēra,” skaidro Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.

Ceturtā daļa jeb 26% aptaujāto norāda, ka, lai uzkrātu, iegulda savus līdzekļus akcijās, obligācijās, kā arī iemaksā tos pensiju 3. līmenī. Attiecīgi priekšroku pensiju 3. līmenim kā vienu no uzkrājumu instrumentiem dod 18% iedzīvotāju, turklāt lielākā daļa, kas sniedza šādu atbildi, ir vecumā no 50 līdz 59 gadiem un ar ienākumiem virs 1501 eiro. Savukārt investēt akcijās un obligācijās izvēlas vien 8% aptaujāto, galvenokārt gados jaunāki cilvēki. 

Teju piektdaļa iedzīvotāju neuzkrāj vispār

Arvien ir salīdzinoši liela daļa sabiedrības, kas uzkrājumus neveic vispār – aptaujā tā norādījuši 17% iedzīvotāju, turklāt satraucošs ir apstāklis, ka nekrāj tieši ekonomiski aktīvā iedzīvotāju vecuma grupa (30-59 gadu vecumā), savukārt vecumā līdz 29 gadiem šādu atbildi norādīja vismazāk respondentu. 

Šādai situācijai var būt dažādi iemesli, piemēram, nepietiekami ienākumi, lai atliktu, vai nav izveidots krāšanas paradums, vai arī trūkst informācijas par krāšanas instrumentiem un veidiem. Pēc ekspertes teiktā, tajā pašā laikā ir pozitīvi, ka arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts zināšanām par finansēm.

“Lai arī kopumā iedzīvotāju paradums veidot uzkrājumus ar katru gadu uzlabojas, tomēr pietiekami liela daļa joprojām neatliek naudu neparedzētiem gadījumiem vai neuzkrāj saviem mērķiem (ceļojumam, pirkumiem u.tml.). Pat gadījumā, ja tiek dzīvots no algas līdz algai, ieteicams plānot savu budžetu un atlikt kaut vai mazumiņu, mēģinot to darīt regulāri. Te palīgā var nākt savu tēriņu pārskatīšana, konkrētu mērķu noteikšana, lai palīdzētu sev tuvākā vai tālākā nākotnē. Viens no vienkāršākajiem veidiem ir automātiskais maksājums, tāpat var mēneša beigās atlikušos līdzekļus pārskaitīt uz krājkontu, ar laiku izvēloties citus, tostarp pelnošākus noguldījumu veidus,” saka Jekaterina Ziniča.

* Luminor bankas aptauja veikta 2023. gada izskaņā sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat, aptaujājot 1006 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.