Aptauja: 3 no 10 Latvijas iedzīvotājiem vismaz reizi nedēļā izjūt muguras sāpes

Tikai 15% Latvijas iedzīvotāju pēdējo 12 mēnešu laikā nav izjutuši muguras sāpes, kamēr 30% muguras sāpes izjūt vismaz reizi nedēļā vai biežāk (22% – vairākas reizes nedēļā, 8% – vismaz reizi nedēļā), 21% tās izjūt pāris reizes mēnesī, 30% – pāris reizes gadā, bet 4% konkrētu atbildi sniegt nevarēja, secināts jaunākajos BENU Aptiekas Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS. Par muguras sāpju biežākajiem cēloņiem un profilaksi stāsta Veselības centra 4 fizioterapeite un veselības vadības maģistrante Baiba Narvila.

Kurām grupām mugura sāp biežāk?

Analizējot datus pēc dzimuma, muguras sāpes vismaz reizi nedēļā pēdējo 12 mēnešu laikā izjutuši 25% vīriešu un 36% sieviešu, savukārt pēc ienākumu un izglītības līmeņa redzams, ka kopumā retāk muguras sāpes izjūt iedzīvotāji ar augstākiem ienākumiem un izglītības līmeni. Starp iedzīvotājiem ar zemiem vai vidēji zemiem muguras sāpes vismaz reizi nedēļā izjūt attiecīgi 37% un 41%, kamēr iedzīvotāju ar augstiem ienākumiem vidū šis rādītājs ir 26%. Reģionālā griezumā visbiežāk ar muguras sāpēm saskaras Latgales iedzīvotāji – vismaz reizi nedēļā muguras sāpes izjūt 35% Latgales iedzīvotāju, kam seko Zemgale (34%), Vidzeme (31%), Kurzeme (30%) un Rīga (26%).

Viennozīmīga skaidrojuma, kādēļ sievietēm mugura sāp biežāk nekā vīriešiem, nav. Tam par iemeslu var būt vairāki faktori – sievietes kopumā ir apveltītas ar plašāku emocionālo uztveri un spēj labāk raksturot ķermeņa izjūtas, kamēr vīriešiem var būt uz stereotipiem balstīta domāšana, ka viegls savilkums vai muskuļu nogurums nav sāpes. Vīrietis ir audzināts neizpaust vājumu vai sāpes. Tādēļ B. Narvila norāda, ka arī savā praksē saskaras ar situācijām, kad vīriešu veselības stāvoklis bieži vien jau pirms vēršanās pie speciālista ir hronisks. Vienlaikus speciāliste uzsver, ka ir būtiski noskaidrot visus individuālos riska faktorus un noteikt sāpju cēloņus.

Muguras sāpes – aktuāla mūsdienu problēma

Sēdošs un mazkustīgs dzīvesveids, stress, traumas, artrīts un muguras kanāla stenoze ir tikai daži no izplatītākajiem muguras sāpju cēloņiem, kas aizvien biežāk skar arī gados salīdzinoši jaunus cilvēkus. Vairāk nekā 80% gadījumu skausta un muguras sāpju iemesls ir saspringti un sāpīgi muskuļi, kuri dažādu mugurkaula deformāciju dēļ gadu laikā ir ieņēmuši fizioloģiski nepareizu stāvokli. Tomēr locītavu stīvums un sāpes, kurām dažkārt pievienojas līdzīgi simptomi muguras rajonā, var būt arī reimatoloģisku saslimšanu pazīmes. No sprandas savilktiem muskuļiem simptomātikai nereti pievienojas galvassāpes, reiboņi vai miega traucējumi, jo ķermenis jūt pastāvīgu sasprindzinājumu.

Pēc muguras sāpju cēloņa tās iedalāmas sekojoši:

• Nespecifiskas muguras sāpes, kas rodas mugurkaula struktūru deģeneratīvo (vecuma) izmaiņu un muskuļu disbalansa rezultātā. Šīs sāpes parasti sākas akūti pēc kāda provocējoša faktora iedarbības (fiziska slodze, ilgstoša fiksācija, saaukstēšanās, trieciens, caurvējš).
• Specifiskas muguras slimību izraisītas sāpes ar nervu sistēmas bojājumu.
• Atstarotas viscerālas sāpes mugurā – cēlonis var būt arī ārpus muguras audiem, piemēram, iekšējo orgānu slimības saasinājumi (nieru, mazā iegurņa, aortas aneirisma un citas viscerālas saslimšanas).

Speciāliste aicina nopietni ņemt vērā sekojošas brīdinājuma pazīmes – sāpes naktī (izteiktas, progresējošas), spēcīgas sāpes miera stāvoklī, spēcīgas sāpes pie nelielām kustībām. Šādos gadījumos ir jāvēršas pie speciālista, lai noskaidrotu sāpju cēloņus un vienotos par ārstēšanu.

Sāc rūpēties par savu muguru jau šodien!

Fizioterapeite B. Narvila aicina rūpes par muguras veselību neatlikt uz rītdienu, jo pretējā gadījumā tas var nopietni ietekmēt dzīves un kustību kvalitāti. Jāņem vērā, ka muguras veselību tiešā veidā ietekmē tas, kādā veidā ikdienā kustamies un strādājam. Tādēļ muguras sāpju mazināšanā un profilaksē būtiski aspekti ir stājas jeb posturālā kontrole un darba ergonomika. Dārza darbu laikā būtu jāuzmanās, lai ķermenis ilgstoši neatrastos vienveidīgā pozīcijā, pēc darbu veikšanas muskuļi noteikti jāizstiepj, kā arī var palīdzēt kontrasta duša. Karstā laikā ieteicama vēsa pelde vai duša, kā arī, ja nav kontrindicēts, var izkarsēties pirtī. Speciāliste aicina sekot līdzi kustībām – iespēju robežās tupties, nevis liekties, dārza ravēšanas laikā izvēlēties pozīciju četrrāpus, izmantot ķerru, nevis cilāt smagumus, kā arī starp darbiem ieplānot atpūtu.

Ieteikumi muguras profilaksei:

• Atrodi līdzsvaru starp darbu, ikdienas steigu un atpūtu!
• Seko līdzi savam svaram!
• Rūpējies par miega kvalitāti!
• Izbaudi fizisko aktivitāšu un fizioterapijas sniegto iespēju daudzveidību!
• Darbā izmanto mugurkaula aizsardzības pamatprincipus – atbilstoša augstuma galds, krēsls utt.
• Rūpējies par savu mentālo un emocionālo labsajūtu – satiec ģimeni un draugus, apgūsti jaunas iemaņas un atslābināšanās tehnikas!
• Neatliec muguras veselību uz rītdienu vai jaungada apņemšanās līmenī! Sāc jau šodien!

Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS, 2021. gada jūnijā aptaujājot 1001 respondentu.

Foto: publicitātes