Apeirons radījis vides pieejamības vadlīnijas

Vadlīnijās ir iekļauti septiņi galvenie vides pieejamības punkti, kas ietekmē iedzīvotāju brīvu pārvietošanos gan iekštelpās, gan ārpus tām. Materiāls uzsver pamanāmu un saprotamu norāžu un plašu un neaizšķērsotu eju svarīgumu, invalīdu stāvvietas nepieciešamību, ērtu iekļūšanu ēkā, atbilstošu labierīcību nozīmi, audiālas un vizuālas informācijas pieejamību. Tāpat vadlīniju veidotāji uzsver draudzīgas attieksmes un iecietības nozīmi attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti. Radītās vadlīnijas ir vienkāršs veids, kā pārbaudīt, vai konkrētā ēka, vieta vai uzņēmums ir “draudzīgs” cilvēkiem ar invaliditāti. 

“Jau otro gadu dodamies vides apsekojumos visā Latvijā, lai sekotu līdzi tam, cik un kādas vietas ir pieejamas cilvēkiem ar invaliditāti un māmiņām ar ratiem. Esam apsekojuši 40 000 vides objektu un secinājām, ka dažkārt viens no galvenajiem iemesliem ēku un vides nepieejamībai ir nevis finansiālu līdzekļu trūkums, bet vides pieejamības kritēriju nezināšana un izpratnes trūkums par tiem. Tādēļ esam radījuši informatīvu materiālu, lai izglītotu iedzīvotājus, uzņēmējus, atbildīgās iestādes un pat topošos arhitektus par vides pieejamības kritērijiem un nozīmi,” stāsta invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.

“Vadlīnijas radās kā vairāku gadu sadarbības rezultāts ar apvienību Apeirons. Mūsu sadarbības mērķis ir uzlabot savu veikalu un biroja telpas, un padarīt tās vēl pieejamākas cilvēkiem ar invaliditāti un vecākiem ar bērnu ratiņiem, kas ir svarīgi ne vien tādēļ, ka tie ir mūsu pircēji, bet arī tādēļ, ka nodarbinām cilvēkus ar kustību traucējumiem, piemēram, šobrīd mūsu uzņēmumā strādā vairāk nekā 180 cilvēku ar īpašām vajadzībām. Ilggadējās sadarbības rezultātā radās vadlīnijas, kas ikvienam var kļūt par noderīgu rīku vides pieejamības uzlabošanā,” vadlīniju tapšanu komentē Inga Bite, Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja.

Radītās vides pieejamības vadlīnijas Apeirons svinīgi pasniedza Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktoram Pēterim Druķim, Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pārstāvei Intai Briedei un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes dekānam Uģim Bratuškinam. “Šīs iestādes ir izvēlētas kā pirmie vadlīniju saņēmēji, jo spēj ietekmēt vides pieejamības jautājumus savās nozarēs, piemēram, BVKB veic būvdarbu valsts kontroli un būvju ekspluatācijas uzraudzību, savukārt RTU audzina jauno arhitektu un vides plānotāju paaudzi, tādēļ vēlējāmies, lai, atstājot universitāti, jaunie censoņi ir izglītoti vides pieejamības jomā un, projektējot nākotnes ēkas, veido tās tā, lai ēkas ir pieejamas visiem,” komentē Ivars Balodis.

Pilnībā un daļēji pieejamie vides objekti – ēdināšanas, kultūras, medicīnas, sabiedriskās iestādes, valsts un pašvaldību institūcijas, transporta pakalpojumi – ir apkopoti pirmajā vides pieejamības mobilajā aplikācijā Mapeirons.

Informāciju sagatavoja: Juliana Maniševa