Algoritmiskā domāšana un lasītprasme – datorika maziem bērniem nav tikai spēles un rotaļas

No malas raugoties uz datorikas nodarbībām sākumskolā, nereti varētu šķist, ka bērni tikai rotaļājas, taču patiesībā katra uzdevuma pamatā ir būtisku prasmju apguve – rakstīšana, lasīšana, algoritmiskā domāšana, laika plānošana u.c. Visas minētās lietas noder tālākās mācībās, turklāt, mazākiem bērniem tās veiksmīgi var integrēt spēlēs un dažādos radošos uzdevumos, ka bērni lielākoties nemaz nepamana, kā mācās. Vienlaikus jau no agrīna vecuma tiek apgūta atbildīga tehnoloģiju lietošana, drošība internetā un kiberhigiēnas pamati.

Jēgpilns laiks pie ekrāniem

Lai gan varētu šķist, ka mūsdienās bērni teju piedzimst ar zināšanām un prasmēm par to, kā lietot dažādas viedierīces, ir svarīgi nošķirt viedtelefona un datora lietošanas prasmes. Piedāvājot apgūt datoriku jau no 1. klases, redzam, ka nereti ir jāsāk ar datora ieslēgšanu, peles lietošanu u.tml. Pieradums pie skārienjūtīgajiem ekrāniem ir viena lieta, tomēr savlaicīgi mācoties datoriku apzināti, jau 3. klasē bērni spēj patstāvīgi nosūtīt e-klases sistēmā ziņu ar pielikumu, atvērt saiti vai iepazīties ar mācību stundas plānu. Vēlamies to vai nē, bet tehnoloģijas strauji ienāk mūsu ikdienā un šādu pamata prasmju apguve skolēniem noder arī citos mācību priekšmetos. Īpaši uzskatāmi tas bija redzams pandēmijas laikā, kad mācības arī mazākajiem skolēniem notika attālināti. No vienas puses varētu teikt, ka bērni jau tā pie ekrāniem pavada daudz laika, tomēr mēs varam izvēlēties, cik jēgpilns un noderīgs ir šis laiks, caur spēlēm un aizraujošiem uzdevumiem ļaujot bērniem iegūt nākotnē noderīgas prasmes. Starp citu, uzsākot datorikas apguvi agrīnā vecumā, daudz ātrāk izveidojas droša interneta lietošanas un digitālās higiēnas paradumi, ar kādiem nevar lepoties pat daudzi pieaugušie. 

Iemācīties rūpīgi lasīt uzdevumus

Datorika ir ļoti mobils priekšmets, kas palīdz apgūt arī teju ikvienu citu mācību priekšmetu. Jokojot vienmēr saku, ka ir vērtīgi draudzēties ar datorikas skolotājiem. Piemēram, datorikā iespējams veidot prezentāciju kādam citam mācību priekšmetam ar vienu uzdevumu nopelnot divus vērtējumus. Turklāt, skolēniem ir pavisam cita motivācija, ja prezentācija netiek veidota tikai veidošanas pēc, bet risinot kādā citā mācību priekšmetā dotu uzdevumu. Skaidri definēti kritēriji un strukturēti algoritmi palīdz skolēniem arī iemācīties lasīt uzdevumu. Tas, savukārt, lieti noder pārbaudes darbos un eksāmenos, kad bieži vien atliek tikai rūpīgi izlasīt uzdevumu, lai atrastu pareizo atbildi.

Tieši ar datorikas palīdzību iespējas sekmēt skolēnu iesaisti un interesi par uzdevumiem citos mācību priekšmetos, piemēram, uz spēli balstītu mācīšanās programmu Kahoot!, Blooket u.c. var izmantot ikvienam mācību priekšmetam, jebkura vecuma skolēniem un ar jebkuru ierīci (datoru, viedierīci, plašetdatoru). Spēles elementi raisa bērnu un jauniešu interesi un reizēm skolēni pat nepamana, ka atkal ir apguvuši kaut ko jaunu.

Spēles elementi veicina motivāciju

Domājot par agrīnu datorikas apguvi, atslēgas vārds ir jēgpilna tehnoloģiju lietošana. Ir svarīgi arī ikdienā skolēnus mudināt pielietot tehnoloģijas ar jēgu, piemēram, dodoties ekskursijā aicinu izmantot mobilās lietotnes, kas palīdz orientēties apvidū, meklēt informāciju u.tml. Tas, ka bērni datorikā nodarbojas tikai ar spēlēm un rotaļām, ir mīts. Jā, spēles elements maziem bērniem ir būtisks katra priekšmeta apguvē – ja bērniem būtu jāmācās rakstīt Word programmā, viņi varētu noturēt uzmanību vien dažas minūtes, bet, ja rakstīšana ietverta kādā sacensības spēlē, interese ir daudz lielāka. Protams, pēc šādas mācību stundas, kurā bērns pat nav pamanījis, kā iemācījies kaut ko jaunu, viņš mājās var teikt, ka ir spēlējis spēlītes un vecākiem kļūdaini var radīties priekšstats, ka skolā spēlētas datorspēles. Tāpēc vēlos aicināt vecākus ielūkoties e-klasē, kur parasti tiek publicētas saites uz veiktajām aktivitātēm, un mēģināt tikt ar uzdevumu galā pašiem – tik vienkārši nemaz nebūs. Vēl viens piemērs – programmēšanas pamatu apguve. Mazi bērni apgūst programmēšanu uz “Frozen”, “Angry Birds”, “Minecraft” un citu spēļu vai animācijas filmu bāzes. Tas palīdz noturēt interesi.

Kādus ieguvumus sniedz datorika?

Pavisam nesen uzdevumā skolēniem apvienojām datorikas un mūzikas elementus, aicinot izveidot nelielus video klipus – saliekot bildes un mūziku. Skolēniem tika doti kritēriji un uzdevuma izpildes laiks, bet vienlaikus brīvība izvēlēties sev tīkamu mūziku un attēlus un apstrādes programmu. No skolotāja bija vien informācija, kādas programmas pastāv un kur atrodama informācija par to lietošanu, kas kopumā radīja lielu atbildības sajūtu. Uzdevuma rezultāti bija pārsteidzoši, jo bērniem bija prieks par paveikto. Un man kā pedagogam prieks, ka varēju atbalstīt, tad, kad tas bija nepieciešams, bet lielāko darbu skolēni jau varēja saplānot un paveikt patstāvīgi, paši pieņemot lēmumu.

Kādus ieguvumus sniedz datorika? Ja skolēniem 1. – 3.klases laikā ir iespēja apgūt pamatiemaņas – rakstīšanu, drošību datorklasē u.c., tad 4. – 6. klašu posmā jau varam runāt par pašvadītu mācīšanos un laika plānošanu, kā to paredz jaunais izglītības standarts. Tā palīdz attīstīt arī programmēšanas pamatiemaņas, algoritmisko domāšanu u.c. Mazliet vecāki bērni ar datoriku apgūt arī laika plānošanu, saprotot, cik daudz laika veltīt katram uzdevumam u.tml. Pats svarīgākais – ļaut skolēniem apgūt ko jaunu, sniegt iespēju justies zinošiem, iedodot tikai norādes, ieskicēt, ko sagaidām. Tad rezultāti būs pārsteidzoši un sagādās gandarījumu gan skolēnam, gan pedagogam.

Privātās vidusskolas “Patnis” datorikas skolotāja Jūlija Lukjanoviča

Attēls: ilustratīvs (pexels.com)