Alerģijas bērnam ir vecāku dzīvesveida sekas

Saslimstība ar alerģijām strauji palielinās, un tās izpausmes kļūst smagākas un grūtāk ārstējamas. Sabiedrībai ir izveidojies maldīgs uzskats, ka alerģijas veidojas tikai dzīves laikā. Mūsdienu urbānā vide rada apstākļus, kad alerģija veidojas topošajos vecākos, kas tālāk tiek nodots vēl nedzimušajiem bērniem, pat ja vecākiem nav vēl alerģijas simptomu.

Dace Kārkliņa, Neutral akadēmijas alergoloģe, norāda, ka viens no biežākajiem alerģijas cēloņiem ir vide, ko veidojam sev apkārt, mūsu paradumi un pierasts komforta līmenis, no kura nevēlamies atteikties. Ārste atzīst, ka bieži vien jaunie vecāki vaicā, kāpēc viņu bērnam ir alerģija, ja viņi dzīvo veselīgi un ēd ekoloģiski tīrus produktus. Bet alerģijas cēloņi ir jāskatās daudz senākā pagātnē –  piemēram, vecāku dzīvesveids vēl ilgi pirms grūtniecības.

Mums ir izveidojies priekšstats, ka saudzīga vide un nealerģiski produkti mums apkārt ir jāizvēlas tikai grūtniecības laikā un kad bērns ir mazs. Patiesībā svarīgi pastāvīgi sekot līdzi saviem paradumiem jau no agras jaunības, lai tie neveicinātu alerģijas rašanos vēlākos gados un nākotnē nesekmētu alerģijas veidošanos mūsu vēl nedzimušajiem bērniem.

Viens no alerģijas cēloņiem ir saistīts ar ekoloģiju. Laukos iedzīvotāji mazāk saskaras ar alerģiju. Tā ir urbānās vides jeb pilsētnieku slimība. Alerģijas izplatība ir saistīta ar vides piesārņojumu – smēķēšana, izplūdes gāzes, celtniecības un apdares materiāli, ķīmiskie gaisa piesārņojuma avoti mājās, ko rada dažādi aromāti, u.tml., kā arī no sadzīves ķīmijas un kosmētikas produktiem.  Saslimšanas ar alerģiju savā ziņā var uzskatīt par gaisa piesārņojuma indikatoru. Arī veikalos nopērkamie gatavie produkti vai pusfabrikāti bieži vien ir piesātināti ar nevajadzīgām pārtikas piedevām, kas uzkrājas mūsu organismā un rada alergēniem labvēlīgu vidi.

“Mūsu organisms vēl līdz kļūšanai par vecākiem var uzkrāt kritiskā daudzumā “piesārņojumu”, kas ar grūtniecības starpniecību un mātes pienu var tikt tālāk nodots bērniem un var būt alerģijas rašānās cēlonis. Jo veselīgāku vidi ap sevi veidosim, jo mazāk pakļausim alerģijai sevi un bērnus, bet diemžēl sabiedrība nav gatava atteikties no mūsdienās pierastā komforta līmeņa,” norāda alergoloģe Dace Kārkliņa. 

Neutral akadēmijas alergologi iesaka pie veikala plaukta pavadīt ilgāku laiku, lai rūpīgi izpētītu produktu marķējumu un dotu priekšroku nealerģiskiem produktiem, kurus apstiprinājuši ārsti, piemēram, astmas, alerģijas un dermatologu asociācijas. “Tas ieguldītais laiks atmaksāsies ar ne tikai jūsu, bet arī bērnu veselību. Produktus, kas mazina alerģijas riskus, ir svarīgi izvēlēties ne tikai uzturā, bet arī mājas tīrīšanā un sevis kopšanā. Ir jāizvērtē, vai pārāk smaržojošs un putojošs ir patiešām vislabākais mūsu organismam” norāda ārste.

Starp izplatītākajiem alerģijas veidiem bērniem Pasaules alerģijas organizācija min ēdiena alerģiju, ekzēmu un bronhiālo astmu, ar kuru saskaras aptuveni no 5% – 20% bērnu Eiropā. Pasaulē arvien vairāk sāk diskutēt, vai mums maz ir vajadzīga mākslīgi uzlabotā vide, kas var ilgtermiņā atstāt negatīvu ietekmi uz mūsu veselību un dzīves kvalitāti. Tādēļ Neutral akadēmijas alergologi šo gadu ir pasludinājuši par Bērnu gadu, aicinot daudz lielāku uzmanību pievērst esošo un topošo vecāku paradumiem un neveicināt alergēniem bagātas vides veidošanos.

Attēls: ilustratīvs