Aklā ezera pļavu sakopšanas talkā līdzdarboties aicināts ikviens

Dabas aizsardzības pārvalde aicina interesentus trešdien, 24. jūlijā, no plkst. 10.00 līdz 14.00 līdzdarboties nozīmīgu dabas vērtību saglabāšanā un interesantu kultūrvēstures lappušu izzināšanā, piedaloties Pļavas dienas siena talkā Ķemeru Nacionālā parkā Aklā ezera apkārtnē. Dalība talkā jāpiesaka iepriekš, aizpildot anketu vietnes www.tiekamiesdaba.lv sadaļā “Notikumu kalendārs”, precīzāka informācija tiks izsūtīta tikai reģistrētajiem dalībniekiem.  

Pļavas dienas četrās stundās paredzēta ne vien siena talka, bet arī ekskursija ar dabas ekspertu, iepazīstot pārsteidzošo augu un kukaiņu pasauli, talkas organizatoru rīkotas pusdienas un ikvienam gribētājam pastāv iespēja ielūkoties netālu esošajā vēsturiskajā izstādē ar seniem foto un virkni citu vēstures liecību par Latvijas un Slokas apkaimes notikumu līkločiem. 

“Diena iesāksies ar talku pļavā ar ļoti mitru, bet periodiski izžūstošu augsni. Vēsturiski Latvijā šādas mitras un vērtīgas pļavas bija daudzviet, taču šobrīd tās sastopamas reti un aizņem vien ap 13 km2. Visvairāk šādas pļavas atrodamas tieši Ķemeru Nacionālajā parkā un arī Liepājas ezera apkārtnē. Pļavā ir nopļauta zāle un daļa pļavas attīrīta no krūmiem. Lai palīdzētu pļavai atjaunoties, Pļavas dienā kopīgiem spēkiem paredzēts nopļauto zāli un krūmus savākt kaudzēs,” skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes Ķemeru Nacionālā parka dabas centra vadītāja Agnese Balandiņa. 

Aicinām ģērbties atbilstoši laikapstākļiem, izvēlēties slēgtus apavus, kā arī līdzi ņemt dzeramo ūdeni un insektu atbaidīšanas līdzekli. Darbarīki un darba cimdi tiks nodrošināti.  

Aklā ezera apkārtnes pļavas jau desmit gadus ir tradicionāla siena talku norises vieta. Tieši šeit notika pirmā siena talka un aizsākās talkošanas iniciatīva Ķemeru Nacionālajā parkā. Talku galvenais mērķis, papildus dabas izzināšanai un patīkamai brīvā laika pavadīšanai, ir retu un aizsargājamu dabas vērtību saglabāšana. 

Ļoti mitras pļavas kaļķainās augsnēs jeb Eiropas Savienības nozīmes biotops „Mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs” vēsturiski tika izmantots galvenokārt pakaišu pļaušanai. Jo pļavas izžūst un ir nopļaujamas tikai vasaras otrā pusē, kad zāle ir pāraugusi un vairs nav izmantojama lopbarībai. Samazinoties lauksaimniecības apjomiem, tās bija pirmās pļavas, kuru apsaimniekošana tika pārtraukta. Pateicoties kaļķainajai augsnei, šīs pļavas ir bagātas ar dažādām savvaļas orhideju sugām un citiem retiem augiem. To saglabāšanai nepieciešama piemērota un regulāra apsaimniekošana.

Foto: publicitātes

TOP Komentāri

avatar