Akcīzes samazinājums sidram ir pretrunā ar likuma grozījuma mērķiem

Ceturtdien, 26.martā, Saeimā 1.lasījumā plānots skatīt nule izstrādātos grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”, ar ko no šāgada 1.jūlija paredzēts pakāpeniski palielināt akcīzes likmi vairākiem alkoholisko dzērienu veidiem.

“Lai arī ir apsveicams, ka iniciatīva par alkohola akcīzes palielinājumu ir guvusi atbalstu, tomēr pašlaik grozījumos iestrādātais palielinājums nav pietiekams,” uzskata Parādnieks. Turklāt deputāts pauž neizpratni, kāpēc atbilstoši izstrādātajiem grozījumiem sidram akcīzes likme faktiski tiek samazināta par 45%.

“Sidrs ir viens no tiem dzērieniem, kuru bieži patērē jaunieši, tādēļ nav skaidrs, kāpēc noteicošais apsvērums ir vietējo sidru ražotāju atbalsts nevis sabiedrības veselība. Tas norāda uz ietekmīgu lobija ietekmi, jo viens no manas iniciatīvas mērķiem ir samazināt grādīgo dzērienu lietošanu jauniešu vidū,” teica Parādnieks.

Pēc deputāta sacītā, plānotais alkohola akcīzes palielinājums nav proporcionāls prognozētajai inflācijai un pirktspējas pieaugumam. Turklāt akcīzes nodokļa palielināšanas plāni ir izstrādāti vien trīs gadu periodam, kas arī ir salīdzinoši maz. Piemēram, Igaunijā parlaments ir akceptējis sešu gadu plānu alkohola akcīzes palielināšanai, ko īsteno kopš 2012.gada un pozitīvā ietekme jau ir redzama.

“Igaunijā alkohola patēriņš un tā izraisītās sekas ir samazinājušās, bet budžeta ieņēmumi – pieauguši. Pērn tie bija 220 miljoni eiro, iepretim nepilniem 150 miljoniem eiro Latvijā,” skaidroja Parādnieks.

Pat ar šo likumprojektā iestrādāto paaugstinājumu Latvijā summāri būs zemākais alkohola akcīzes nodoklis. “Vai tiešām esam pati bagātākā valsts, kura var atļauties atstāt alkohola industrijai lauvas tiesu no ienākumiem, pašiem atstājot seku novēršanas izdevumu segšanu ar subsīdijām veselības aprūpei un sociālo problēmu novēršanai?” uzskata deputāts.

Parādnieks piebilda, Latvijā alkoholisko dzērienu lietošanas izraisīto slimību un traumu ārstēšanai valsts gadā tērē 120-150 miljonus eiro, pretī ieņemot 140-160 miljonus eiro no akcīzes nodokļa, ko Latvija kā valsts nevar atļauties. “Savukārt kā nācija mēs nevaram atļauties alkohola patēriņa dēļ zaudētās dzīvības un dzīves,” akcentēja Parādnieks.

Marta sākumā Saeimā notikušajā konferencē “Ekonomiski un sociāli pamatota alkohola pieejamības politika veselīgai sabiedrībai” Igaunijas Ekonomisko pētījumu Marje Josinga dalījās ar citiem pozitīviem efektiem, ko sniegusi pakāpeniska grādīgo dzērienu akcīzes palielināšana.

Igaunijas eksperte apgāza plaši pieņemto uzskatu, ka akcīzes nodokļa paaugstināšana palielina nelegālā alkohola pieprasījumu. Faktiski Igaunijā nelegālā alkohola tirdzniecība ir samazinājusies.

“Šis ir diezgan būtisks secinājums, jo viens no pretargumentiem straujākai akcīzes nodokļa palielināšanai ir spekulācijas par nelegālā alkohola tirdzniecības pieaugumu. Manuprāt, būtiski ir izprast, ka gala patērētājam cenas nepieaugs tik strauji kā tas varētu šķist – runa ir par dažiem eiro centiem līdz eiro uz vienu vienību,” sacīja Parādnieks.

Jau vēstīts, ka 12.Saeimas deputāts Imants Parādnieks ir rosinājis paaugstināt akcīzes nodokli atsevišķām alkoholisko dzērienu grupām, tai skaitā tā dēvētajai “lētajai nāves dzirai” – alum ar paaugstinātu alkohola saturu, kas bieži pārdodas 2 litru iepakojumos. Tāpat Parādnieks rosina paaugstināt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, kā arī dažādiem subproduktiem, piemēram, alkoholiskiem kokteiļiem.

Pēdējo reizi akcīzes nodoklis alum paaugstināts 2009.gadā, bet pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, vīnam, raudzētajiem dzērieniem un starpproduktiem, 2011.gadā. Turklāt kopš 2011.gada izveidojusies situācija, ka akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem ir augstāks nekā alum ar alkohola satura līdz 3,67%, kas ražots mazajās alus darītavās.

Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” sagatavoti un nodoti Saeimā izskatīšanai 1.lasījumā. Arī alus ražotāji un alkohola tirgotāji ir pauduši atbalstu samērīgam alkohola akcīzes nodokļa palielinājumiem.

Pēc Pasaules veselības organizācijas pērn publiskotajiem datiem, starp visām Baltijas valstīm Latvijā ir otrais augstākais alkohola patēriņš. Lietuvā tie 15,4 litri (3.augstākais rādītājs pasaulē) uz personu, Latvijā 12,3 litri uz personu, bet Igaunijā 11,4 litri uz peronu.

Foto: ilustratīvs