Akcijas “Lapsu tūre” pirmā nedēļa veiksmīgi aizvadīta 30 Latvijas pilsētās un ciemos

Pateicoties aktīvai Latvijas iedzīvotāju dalībai, dzīvnieku aizstāvības akcijas “Lapsu tūre” vēstneši no 5. līdz 11. oktobrim jau ir paviesojušies 30 Latvijas pilsētās un ciemos. Iedzīvotāju prasība aizliegt kažokzvēru audzēšanu izskanējusi Rīgā, Jūrmalā, Talsos, Liepājā, Limbažos, Viļakā, Rēzeknē un daudzās citās Latvijas vietās. Kopumā “Lapsu tūres” divu nedēļu maršrutā iekļautas 55 pilsētas un ciemi. 

Unikālajā Vislatvijas akcijā plīša lapsēni – Frīda, Rude, Miķelis, Rūdis un Zuze – katrs apceļo savu reģionu, kopā ar Latvijas pilsētu un ciemu iedzīvotājiem jeb “lapsu sargiem” pieprasot zvēraudzēšanas aizliegumu Latvijā. Lapsēnu Rūdi Kurzemes tūrē laipni uzņēmuši akcijas dalībnieki no Kandavas, Dižstendes, Talsiem, Dundagas, Ventspils un Liepājas. Turpmākajā “Lapsu tūres” nedēļā Rūdis ciemosies vēl 7 Kurzemes pilsētās.

Talsu “lapsas sargs” Karīna Rožkalne-Bebriša pauž savu motivāciju dalībai akcijā “Lapsu tūre”: “Manā ģimenē aug meitiņa, kurai vēlos iemācīt to, kā izturēties pret “mazajiem brāļiem”. Jau no bērnības esmu mīlējusi visu dzīvo radību, un vēlos, lai arvien vairāk cilvēku sāk iedziļināties šausminošās kažokādu industrijas aizkulisēs.”

Lapsiņa Rude savu ceļojumu uzsāka pie jūrmalnieces, Pumpuru vidusskolas skolotājas Rudītes Kaņepājas. “Iespēja būt par “lapsas sargu” ir svarīga manai sirdsapziņai, kā arī tā ir papildus iespēja runāt ar bērniem un jauniešiem par ētikas jautājumiem, rādot savu piemēru,” pauž skolotāja. Lapsiņa savu ceļojumu turpināja uz Enguri, Tukumu, Dobeli, Auci un vēl vairākām Zemgales pilsētām.

Lapsēns Miķelis pabijis astoņās Vidzemes pilsētās, satiekot atbalstītājus Limbažos, Saulkrastos, Bīriņos, Cēsīs un citur. Miķeļa tālākais ceļš ved Valkas virzienā. “Es vienmēr esmu iestājusies par dzīvniekiem. Nav vairs akmens laikmets, kad pirmatnējam iedzīvotājam vajadzēja piesegties ar dzīvnieku ādu. Dzīvnieks ir saudzējams nevis valkājams, taču diemžēl likums pagaidām neaizsargā dzīvnieku tiesības uz savu kažoku,” par zvēraudzēšanu saka akcijas dalībniece no Saulkrastiem Kristīne Saukuma.

Latgales tūres lapsiņa Zuze akcijas pirmo nedēļu veiksmīgi aizvadījusi Balvos, Viļakā, Kārsavā, Rēzeknē, Šķeltovā, Aglonā un Krāslavā. Par “lapsas sargu” kļuvusī Viļakas iedzīvotāja, tūrisma speciāliste Inese Matisāne lapsiņu Zuzi iepazīstināja ar Rekovas vidusskolas un Viļakas Valsts ģimnāzijas skolēniem. Viņa pabija arī Viļakas jauniešu iniciatīvu centrā, Viļakas novada bibliotēkā un Viļakas Jēzus sirds Romas katoļu baznīcā. Inese priecājas par iespēju piedalīties akcijā un pauž cerību, ka “Lapsu tūre” cilvēkiem liks aizdomāties un iestāties pret kažokzvēru audzēšanu.

Ar Rīgas “lapsu sargiem” tiekas lapsiņa Frīda, kura, pateicoties pirmajiem 13 “lapsu sargiem”, ik dienas iepazinusi visdažādākās vietas galvaspilsētā. Frīdu pie sevis uzņems vēl 6 rīdzinieki.

“Esam gandarīti par Latvijas iedzīvotāju entuziasmu “Lapsu tūres” uzņemšanā! Cilvēki visā Latvijā ir gatavi izbrīvēt laiku un doties pēc lapsēna uz citu pilsētu, lai iestātos par dzīvnieku aizsardzību. Pateicoties viņiem, plaši izskanēs sabiedrības kopīgais aicinājums pēc nežēlīgās kažokādu industrijas aizlieguma. Priecājamies, ka cilvēkus ar visdažādākajiem dzīvesgājumiem vieno vēlme palīdzēt dzīvniekiem,” stāsta “Lapsu tūres” koordinatore, “Dzīvnieku brīvības” pārstāve Beāte Orlova.

“Lapsu tūre” ir sabiedriska foto akcija kažokādu industrijā izmantoto dzīvnieku aizstāvībai. Tās pamatā ir stāsts par pieciem no zvēraudzētavas izmukušiem lapsēniem, kuri brīvprātīgo dalībnieku jeb “lapsu sargu” rokās apceļo Kurzemi, Latgali, Vidzemi, Zemgali, Sēliju un Rīgu, vēstot par saviem brāļiem un māsām, kas ir ieslodzīti zvēraudzētavu sprostos. “Lapsu sargi” ceļojošās lapsas nodod cits citam iepriekš saskaņotā maršrutā. Katrs no “lapsu sargiem” pavada vienu dienu ar kādu no lapsēniem, to iemūžinot kopīgā “Lapsu tūres” foto stāstā.

Pēc Lauksaimniecības datu centra informācijas šobrīd Latvijā darbojas 10 zvēraudzētavas, kurās kažokādu ieguvei audzē ūdeles, lapsas un šinšillas. Zvēraudzētavās šie savvaļas sugu dzīvnieki ir pakļauti nemitīgām ciešanām, ieslodzīti šauros sprostos, līdz tos nonāvē, lai no viņu ādām izgatavotu dekoratīvus apģērba elementus. 2020. gada vasarā Latvijas zvēraudzētavās kopumā bija vairāk nekā pusmiljons (579 945) dzīvnieku. Ētisku un labturības apsvērumu dēļ kažokzvēru audzēšana ir jau aizliegta vairāk nekā 15 Eiropas valstīs, tostarp Nīderlandē, Norvēģijā, Vācijā, Beļģijā, Čehijā, Horvātijā, Slovākijā un citās.

Foto: publicitātes