Aicinām 19. maijā Vasarsvētkus svinēt Torņakalnā

Rīgas Lutera draudze aicina uz Vasarsvētkiem Torņakalnā – Citādo dievkalpojumu un koncertu 19. maijā 11.00 ar daudzu pazīstamu mūziķu – Ievas Kerēvicas, Igo, Aijas Andrejevas, MC orķestra & Roberta Rasas, Vinetas Elksnes, Karīnas Tropas, Jāņa Ivuškāna, Lindas Naudiņas & Rīgas Lutera draudzes kora un citu – piedalīšanos un tam sekojošiem dārza svētkiem ar brīvdabas kafejnīcu, zupas staciju, pankūkām un vēl daudz ko citu un plašu aktivitāšu klāstu bērniem un pieaugušajiem. 

Citādā dievkalpojuma nosaukums – VASARSVĒTKI IR PAR GARU

Kāpēc?

Pavisam vienkārši – ja Vasarsvētki nav par Garu, bet tikai par vasaru, tad tie ir daudz par “īsu”. Bet, kam mums Vasarsvētki, ja tie par “īsu”? Mums vajag Vasarsvētkus, kas ir par Garu.

Bet, kāpēc Vasarsvētkos vairāk dziesmu, mazāk runu?

Jo Gars ir daudz vairāk līdzīgāks mūzikai nekā vārdiem. Gars – tāpat kā skaņa – ir neredzams, to arī neierobežo laiks un telpa.

Svētā Gara tēls Bībelē ir putns – balodis. Taču varbūt tomēr ne tik smagnējs. Drīzāk kā spalva, kas lidinās gaisā, skatoties, kur piezemēties – virs ūdeņiem, virs zemes, virs pilsētām un baznīcām, virs Torņakalna un virs Tevis.

Vasarsvētkus pazīst ne pēc kā cita kā pēc Gara. Pēc gaisotnes, pēc tā, kas gaisā, pēc tā, kas vēl tikai būs, pēc tā, kas ir, un nevis pēc tā, kas nav iespējams. Pēc tā, kur un kā tie lido, pēc tā, ka viss ir nedaudz pa gaisu un gaisā!

Tāpēc Vasarsvētki Torņakalnā vienmēr ir jautri, trokšņaini, skanīgi un garšīgi. Tajos notiek dzīve. Skan dziesmas. Līst šokolāde. Sajaucas krāsas. Uz Tavas plaukstas nolaižas putna spalva. Un rodas sajūta, ka ir iespējama tāda vieta, kurā pilnīgi katram ir vieta, kurā katrs sajūtas īsts – tas, kas viņš ir. Un nekas vairs nav par “īsu”, bet viss par Garu.

Sajūti Torņakalnā šo Garu!

Vasarsvētki ir jūdu izcelsmes kristīgās baznīcas svētki, kuru oriģinālais nosaukums nāk no grieķu valodas vārda “pentekostē” un nozīmē “piecdesmitā diena”. Jēzus laikā 50. dienā pēc Pashā svētkiem (svarīgākie jūdu svētki, kuros svinēja atbrīvošanos no ēģiptiešu verdzības) svinēja pirmās ražas svētkus. Uz šiem svētkiem pēc Jēzus krusta nāves bija ieradušies arī Jēzus mācekļi un piedzīvoja neparastu garīgu pieredzi, kuru vēlāk izprata kā Svētā Gara (Dieva Gara) saņemšanas pieredzi. Tāpēc kristietībā šos svētkus, kurus svin 50. pēc Lieldienām, sauc par Svētā Gara svētkiem. Latviešu valodā svētku nosaukums ir piemērots gadalaikam, kad tie notiek, un tos dēvē vienkārši par “Vasarsvētkiem”. Šie svētki savu popularitāti iemantoja agrīnajos viduslaikos, kad tos līdzās Ziemsvētkiem un Lieldienām pasludināja par baznīcas lielajiem svētkiem. 

Foto: publicitātes