Aicina uzmanīties no krāpnieciskiem gadījumiem digitālajā vidē

Daudzas ikdienas darbības šobrīd ieteicams veikt attālināti – tostarp arī ar finansēm saistītus uzdevumus, piemēram, rēķinu apmaksu internetbankā, iepirkšanos tiešsaistē vai saziņu ar banku. Taču informācijas drošības eksperti brīdina, ka šo situāciju var izmantot arī krāpnieciskos nolūkos, tāpēc ir svarīgi ievērot digitālās drošības pamatprincipus un neuzķerties uz viltus zvaniem un piedāvājumiem.

“Lai pēc iespējas samazinātu nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, plašās digitālo pakalpojumu iespējas vēl aktīvāk izmanto tie, kas to darīja arī ikdienā, bet daudzi, apstākļu spiesti, tikai tagad sāk apgūt digitālās prasmes,” saka Luminor informācijas drošības eksperte Līga Bārdiņa. Viņa uzsver, ka ir svarīgi ne tikai tehniski iemācīties izmantot digitālos rīkus, bet arī apzināties riskus, kas saistīti ar finanšu drošību digitālajā vidē, un zināt, kā rīkoties un kur vērsties šaubīgās situācijās.

Neizpaud savus datus

Uzdodoties par bankas pārstāvjiem, krāpnieki var censties internetā, caur e-pastu, caur sociālajiem tīkliem vai pa telefonu no klienta izvilināt sensitīvus datus – internetbankas pieejas, maksājumu kartes informāciju un citus datus, kas var dot tiem piekļuvi klienta finanšu līdzekļiem. Luminor bankas eksperte atgādina, ka nevienam, pat it kā bankas pārstāvim, nekādā gadījumā nedrīkst izpaust sekojošus datus: internetbankas lietotājvārdu un paroli; kodu kartes vai kalkulatora pilnos numurus; kartes numuru; kartes derīguma termiņu; PIN kodu; CVV2 kodu jeb trīsciparu kodu, kas atrodas kartes aizmugurē baltā laukumā, blakus parakstam.

Jāatceras, ka banka nekad nesūtīs īsziņu vai e-pastu ar lūgumu atjaunot savu paroli vai PIN kodus. Ja ziņā ir iekļauta jebkāda saite, pirms klikšķināt uz tās, vienmēr pārliecinies, vai tā sakrīt ar oficiālo vietnes adresi.

Nedod nevienam savu bankas karti

Ja esi karantīnā un uztici pārtikas pirkšanu kādam citam, nekādā gadījumā nedod viņam vai viņai savu bankas karti un PIN kodu. Visdrošāk būs, ja cilvēkam, kas tev palīdz, pārskaitīsi naudas summu par pirkumiem, izmantojot internetbanku vai mobilo lietotni, vai pats veiksi pirkumu ar karti veikala mājaslapā.

Iepērcies tikai uzticamos interneta veikalos

Šobrīd daudzi ļoti aktīvi izmanto iespēju iepirkties internetā, taču krāpnieki to var izmantot, lai radītu viltus interneta veikalus. Tādos visbiežāk būs neticami lētas cenas, mājaslapa var strādāt ar kļūdām (nedarbojas atsevišķas pogas, nevar atvērt saites), tai var trūkt kontaktu sadaļas un par to nevar atrast informāciju citos avotos.

Ja veikals izskatās īsts, L. Bārdiņa iesaka vienkāršu veidu, kā atpazīt, vai mājaslapas savienojums ar tavu interneta pārlūku ir drošs, lai pasargātu tavus sūtītos datus internetā no trešajām pusēm – ja pārlūka adreses joslā redzamā adrese sākas ar “https”, tas nozīmē lapai ir aktīvs drošības sertifikāts datu šifrēšanai, kas aizsargā pārsūtītos datus starp jums un mājaslapu.

Izmanto Smart-ID uzmanīgi

Smart-ID lietotne ir ērts un ātrs veids, kā pieslēgties un apstiprināt maksājumus savā internetbankā, taču arī tas prasa zināmu piesardzību. Luminor eksperte atgādina, kas jāatceras, izmantojot Smart-ID: “Neatklāj nevienam savus PIN kodus, un darījumus Smart-ID lietotnē apstiprini tikai tad, ja pats esi iniciējis šo darbību internetbankā vai mobilajā bankā. Ja pēkšņi lietotne prasa ievadīt PIN kodu, lai gan pats tobrīd ar Smart-ID nekur nemēģini pieslēgties, tad nekādā gadījumā šo kodu neievadi! Tāpat vienmēr pārliecinies, ka internetbankā vai mobilajā bankā esošais Smart-ID drošības kods sakrīt ar Smart-ID lietotnē redzamo kodu.”

Kā rīkoties, ja ir aizdomas par krāpšanu?

Ja tomēr ir aizdomas, ka nauda ir pārskaitīta krāpniekam, vai kredītkartes, internetbankas dati ir iedoti neuzticamam pārdevējam, pēc iespējas ātrāk par to jāziņo savai bankai. Ja esi pazaudējis bankas karti vai tā nonākusi nepareizās rokās, nekavējoties bloķē to savā internetbankā.

Foto: ilustratīvs (pexels.com)