Kurzemes piekrastē identificētas deviņas sikspārņu sugas

Lai novērtētu atkrastes vēja parka iespējamo ietekmi uz sikspārņiem, 2025. gada martā Igaunijas un Latvijas kopprojekts ELWIND noslēdza līgumu ar Polijas uzņēmumu “3Bird”, kas pētījis atkrastes vēja parku ietekmi uz šiem aizsargājamiem dzīvniekiem citos līdzīgos projektos. Pētījumu veica Igaunijas un Latvijas teritoriālajos ūdeņos, aptverot abu atkrastes vēja parku teritorijas un buferzonu ap tiem četru kilometru platībā.

Tika analizēta sikspārņu aktivitāte Baltijas jūras teritorijā, kurā plānots izbūvēt ELWIND parku Latvijas ūdeņos, kā arī piekrastes punktos, lai noteiktu migrācijas periodus pāri teritorijai, kurā paredzēta vēja parka izveide.

Uzņēmuma “3Bird” pārstāve Klaudina Švistuna (Klaudyna Świstun) atklāj, ka pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai sikspārņi sastopami atklātā jūrā, cik bieži un kādos sezonālajos periodos tie tur uzturas, kā arī vai iespējama sikspārņu mijiedarbība ar atkrastes vēja turbīnām. Saskaņā ar pieejamo informāciju sikspārņu monitorings projekta tuvumā Latvijas daļā līdz šim nav veikts.

Monitorings tika veikts no 2025. gada 1. maija līdz 20. septembrim, aptverot pilnu sikspārņu aktivitātes un migrācijas sezonālo ciklu šajā teritorijā. 

“Dati tika reģistrēti nepārtraukti – 24 stundas diennaktī – visā monitoringa periodā, un tie tiek analizēti kopā ar meteoroloģisko informāciju, tostarp vēja ātrumu, virzienu un temperatūru,” stāsta Klaudina Švistuna. “Apkopotie dati palīdzēs dokumentēt sikspārņu klātbūtni jūrā, noteikt to sezonālās migrācijas rakstus un novērtēt potenciālo sadursmes vai pievilkšanās risku attiecībā uz vēja turbīnām. Piedāvātās pētījuma metodes ļaus arī identificēt sikspārņu migrācijas maršrutus un galvenās aktivitāšu zonas, tādējādi atbalstot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas mērķus ELWIND projekta teritorijā.”

Pētījums ietvēra arī vietējās infrastruktūras izmantošanu – boju izvietošanu, apkopi un apkalpošanu Ventspils ostā, iesaistot reģionālos jūras pakalpojumu sniedzējus. Uzņēmums sadarbojās ar vietējiem kuģu īpašniekiem un izmantoja zvejas kuģus boju apkalpošanai un demontāžai pēc lauka darbu posma noslēguma.

Identificētas deviņas sikspārņu sugas

Šobrīd novērots, ka pētāmajā teritorijā sikspārņi parādās galvenokārt sezonāli – pavasara migrācijas laikā un ar vislielāko aktivitāti rudenī, kad laikapstākļi ir labvēlīgi (siltas, mierīgas naktis). Ārpus šiem migrācijas periodiem sikspārņu aktivitāte ir zema – tas ir raksturīgi Baltijas jūrā novērotajām sugām. Kā norāda izpētes īstenotāji, augstas jutības ultraskaņas sensori nodrošina precīzu sikspārņu aktivitātes uzraudzību migrācijas laikā un sniedz nepieciešamos datus, lai izvērtētu vēja parku ietekmi uz jutīgajām sugām. Iegūtie rezultāti tiks iekļauti ELWIND atkrastes vēja parka ietekmes uz vidi novērtējuma sagatavošanā.

Jūras monitoringā identificētas četras no 16 Latvijā sastopamajām sikspārņu sugām: Eptesicus serotinus (platspārnu sikspārnis), Pipistrellus nathusii (Natūza sikspārnis), Pipistrellus pygmaeus (pigmejsikspārnis), kā arī sikspārņi, kas pieder ģintij Eptesicus spp. Gar piekrasti novērotas šādas sugas: Eptesicus nilssonii (ziemeļu sikspārnis), Eptesicus serotinus (platspārnu siksspārnis), Myotis daubentonii (ūdeņu naktssikspārnis), Nyctalus noctula (rūsganais vakarsikspārnis), Pipistrellus nathusii (Natūza sikspārnis), Pipistrellus pygmaeus (pigmejsikspārnis), Pipistrellus pipistrellus (pundursikspārnis), Plecotus auritus (brūnais garausainis), Barbastella barbastellus (platausainais sikspārnis), kā arī sikspārņi no ģintīm Eptesicus spp. un Myotis spp.

Mērķis – samazināt sikspārņu sadursmju risku ar vēja turbīnām

Pašlaik notiek padziļināta datu apstrāde un analīze. 

“Vispirms tiek noteikta sikspārņu aktivitātes intensitāte telpā un laikā – cik bieži un kādos apstākļos sikspārņi parādās jūrā. Analizējam, vai aktivitāte ir migrācijas vai lokāla rakstura, kā arī, kuros periodos un kādos laikapstākļos šie dzīvnieki ir visaktīvākie,” skaidro “3Bird” pārstāve. 

Vienlaikus tiek izvērtēta atsevišķu sugu jutība, jo visas sikspārņu sugas Eiropā ir aizsargātas, un dažas no tām ir īpaši jutīgas pret vēja infrastruktūras riskiem, jo īpaši migrējošās sugas. Iegūtie dati tiek izmantoti, lai ar atzītām metodēm modelētu sadursmju risku un iespēju sikspārnim nonākt saskarē ar strādājošu turbīnu. Darba rezultātā tiks piedāvāti mazināšanas pasākumi, piemēram, turbīnu izvietojuma optimizēšana un ieplūdes ātruma palielināšana, lai samazinātu sadursmju risku starp sikspārņiem un vēja turbīnām.

Lai gan ir pieejami zinātniski dati un publikācijas par atkrastes vēja parku ietekmi uz sikspārņiem, taču resursi joprojām ir ierobežoti un izkliedēti. Publicēto pētījumu un ietekmes novērtējumu rezultāti liecina, ka sikspārņi izmanto gan Baltijas piekrasti, gan arī pašu jūru sezonālo migrāciju laikā. 

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ELWIND projekta nodaļas vadītājs Jānis Ločmelis uzsver: 

“Šis monitorings ir nozīmīgs pavērsiens Latvijas dabas izpētē, jo līdz šim sikspārņu klātbūtne atklātā jūrā mūsu valstī faktiski nebija pētīta. Pieejamie dati pārsvarā attiecas tikai uz piekrasti, tāpēc ELWIND projektā veiktais monitorings sniedz zinātniski unikālu skatījumu – pirmo reizi sistemātiski dokumentējot, kā un kad sikspārņi izmanto Baltijas jūras telpu migrācijas laikā. Šie rezultāti ne tikai paplašina izpratni par sikspārņu ekoloģiju, bet arī palīdzēs izstrādāt precīzākus, zinātniski pamatotus riska mazināšanas pasākumus atkrastes vēja parku attīstībai arī nākotnē.”

Klaudina Švistuna vērtē, ka pagaidām ir pāragri izdarīt nepārprotamus secinājumus par projekta iespējamo ietekmi – vispirms jāveic pilnīga datu analīze, pēc kuras sekos ietekmju noteikšana un to izvērtēšana saistībā ar sikspārņiem.

Par ELWIND projektu

ELWIND ir Latvijas un Igaunijas pārrobežu projekts atkrastes jūras vēja parka būvniecībai Baltijas jūrā. Tas ir vērienīgs un videi draudzīgs atjaunīgās enerģijas projekts ar abu parku kopējo jaudu līdz 2 GW, kas palielinās reģiona enerģētisko neatkarību un drošību un saglabās saprātīgas enerģijas cenas, tādējādi samazinot izmaksas uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Turklāt tas radīs jaunas biznesa iespējas. ELWIND palīdzēs aizpildīt plaisu vietējā liela mēroga atjaunīgās enerģijas ražošanā un veicināt labāku atvērtā enerģijas tirgus darbību. Plānots, ka atkrastes vēja parks tiks uzbūvēts un savu darbību sāks līdz 2035. gadam.

ELWIND projekta priekšattīstīšanas darbi beigsies 2029. gadā ar plānoto izsoli, kurā atkrastes vēja teritorijas izmantošanas tiesības tiks nodotas kvalificētam attīstītājam. ELWIND projektu īsteno Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Igaunijas Vides investīciju centrs (KIK) sadarbībā ar Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju un Igaunijas Republikas Klimata ministriju.

Foto: publicitātes