Kas kavē lēmumu par labu pirmajam, otrajam vai trešajam bērnam?

2024. gada deviņos mēnešos piedzimis rekordmazs bērnu skaits, pirmo reizi zem 10 000. Kopš 2016. gada kopējais dzimstības kritums sasniedzis 40%, kas zināmā mērā “atrisinājis” arī rindu jautājumu pirmsskolā. Jau šobrīd vietu trūkums pirmsskolās ir tikai Pierīgā un Rīgas centrā, bet vairākās apkaimēs pašvaldību pirmsskolās ir grūtības nokomplektēt grupas. Tajā pašā laikā valsts turpina “ieguldīt betonā”, nevis cilvēkos, aizmirstot, ka demogrāfijas sekmēšanai ir svarīgi uzlabot to ģimeņu dzīves apstākļus, kurās jau šobrīd ir bērni. Kā varam sagaidīt, ka aizvien vairāk ģimenes lems par labu bērna ienākšanai, ja nerūpējamies par jau esošajiem? 

Arvien mazāki valsts sociālās aizsardzības izdevumi ģimenēm un bērniem

Kopš 2021. gada būtiski pieauguši nabadzības riski ģimenēs, kurās uz vienu apgādnieku ir vairāk, nekā viens apgādājamais, tātad – kur viens vecāks audzina vismaz divus bērnus vai abi vecāki – trīs un vairāk bērnus. Un nekas netiek darīts, lai mazinātu šos nabadzības riskus. Samazinoties bērnu skaitam kopumā, kopš 2016.gada Labklājības ministrijas bērna kopšanas pabalstam vien budžetā automātiski izveidojies  3 miljonu eiro ietaupījums par katriem par 1000 mazāk piedzimušajiem bērniem gadā, bet, neraugoties uz to, no ministrijas vēl izskan idejas par īsāku bērnu kopšanas un Vecāku pabalsta izmaksas laiku vecākiem. 

Ieguldām betonā, nevis cilvēkos 

Analizējot bērnu dzimstības rādītājus, varam ļoti konkrēti prognozēt, cik bērni drīzumā uzsāks skolas vai pirmskolas gaitas. Protams, ir atsevišķas ēkas, ko nepieciešams renovēt vai īslaicīgi paplašināt un ir augošas apkaimes, kurās vēlas dzīvot ģimenes, bet pirmskolu tuvumā nav, taču šobrīd daudzviet Latvijā notiek pirmsskolu un skolu būvēšanas tikai tāpēc, lai apgūtu līdzekļus, nedomājot par to, kā šo ēku izmantosim nākotnē pie 40% mazāka skolēnu skaita. Ņemot vērā strauji mainīgos demogrāfijas rādītājus, Latvijai būtu jāseko Skandināvijas piemēram, būvējot universāli izmantojamas moduļu tipa ēkas kā pagaidu skolas vai pirmsskolas, pielāgojot telpas, kā arī aktīvāk sadarbojoties ar privāto sektoru, tādējādi elastīgāk reaģējot uz pieprasījuma izmaiņām. Šobrīd mēs ieguldām betonā, nevis cilvēkus, aizmirstot, ka katra ēka nozīmē arī uzturēšanas izmaksas. Pirmskolas pakalpojuma pieejamība ir svarīgs faktors, kas ietekmē vecāku izvēli par labu nākamam bērnam, bet liekas skolu un bērnudārzu telpas var izrādīties liels slogs pašvaldībai, liekot atteikties no ģimenēm aktuālākiem atbalstiem. 

No mītiem par bērniem līdz finansēm  

Kopumā ir daudz un dažādi iemesli, kas veicina vai kavē dzimstību. Pirmā bērna ienākšanu ģimenē kavē stereotipi un nezināšana par to, kā tas ir. Ir dažādi mīti par to, cik tas ir grūti, vai, ka bērna radīšanu var nebeidzami atlikt. Lēmumu par otrā bērna ienākšanu ģimenē vairāk kavēs negatīva pieredze ar pirmo bērnu, piemēram, vecāku savstarpējo attiecību pasliktināšanās, izaicinājumi veselības aprūpē, pirmsskolas pieejamība u.tml. Šajā posmā pieaug arī finanšu apsvērumu nozīme. Savukārt, kad ģimenē ir divi veseli bērni un vecāku attiecībās viss ir kārtībā, lēmumu par trešo visvairāk ietekmē tieši finansiālais aspekts. 

2023. gadā vidējais vecāku pabalsts bija 680 eiro mēnesī 

Domājot par to, ko valstiskā līmenī varam darīt, lai uzlabotu demogrāfijas rādītājus, ir jāņem vērā, ka vidējais labklājības līmenis nav augsts, ka cilvēku lēmumus par labu gribētam bērnam ir iespējams ietekmēt ar finanšu instrumentiem, piemēram, grantiem mājoklim, bērnu izmaksas kompensējošiem pabalstiem vai 100% finansētiem pakalpojumiem, piemēram, pirmsskolu vai interešu izglītību. Pērn vidējais vecāku pabalsts bija 680 eiro mēnesī. 80% no vecāku saņēmējiem bija mammas, kuru vidējais bruto atalgojums līdz bērna ienākšanai ģimenē, bija ap 1500 EUR, tātad, vidējās Latvijas algas saņēmēji. Ar šādu atalgojumu abiem vecākiem 4 bērnu ģimene automātiski atbilst mazturīgās mājsaimniecības statusam. Daudz mammu labprāt nedaudz piestrādātu arī bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, bet sods par strādāšanu līdz šim bija 50% vecāku pabalsta ieturēšana par labu valstij. Par laimi, ir izdevies panākt to, ka 2025. gadā “soda” apmērs būs tikai 25% ieturējums.. 

Sadarbība ar privāto sektoru 

Viena no atslēgām demogrāfijas uzlabošanai ir elastīga atbalsta sistēma, kas ļauj vecākiem brīvi izvēlēties, kad un kurā pirmsskolā sūtīt bērnu, turpināt uzturēt profesionālo kompetenci un papildināt ģimenes maciņu bērna kopšanas periodā vai veltīt 100% uzmanību bērnam un pārējiem ģimenes locekļiem. Taču šobrīd, domājot par dzimstības veicināšanu un nepieciešamo pakalpojumu un pabalstu nodrošināšanu, no politikas veidotājiem jūtama neelastīga domāšana. Piemēram, valstij būtu izdevīgi iegādāties pirmsskolu izglītības pakalpojumu no privātā sektora – nav jāiegulda būvniecībā, ēku uzturēšanā u.tml., un vairāk risku pārlikt uz uzņēmējiem. Tā vietā notiek privātā sektora nomelnošana un publiskā sektora slavināšanu, radot priekšstatu, ka “valsts visu var paveikt pati”, lai gan privātās pirmsskolas nozīmē elastīgāku pakalpojumu un mazāk smagnējas, fiksētās izmaksas. Papildus tam jāpiezīmē, ka ir pašvaldības, kas joprojām nav caurspīdīgas, norādot, cik izmaksā viena vieta pašvaldības pirmsskolā. 

Pirmo 1 000 dienu nozīme 

Pasaules Veselības organizācijas projekts “Grupu aprūpe pirmajās 1 000 dienās” izceļ pirmo 1 000 dienu jeb aptuveni pirmo trīs gadu nozīmi bērna attīstībā un ģimenes veidošanā. 1 000 dienas ir svarīgs atskaites punkts, un tieši ap tām būtu jākoncentrē arī valsts atbalsts. Šajā periodā ir būtiski veidot tādu vidi, kurā gan bērniem, gan vecākiem rastos pozitīva pieredze. Par laimi, daudzās Eiropas valstīs pieeja jau mainās – no “nedrīkstam ietekmēt cilvēku izvēli radīt vai neradīt bērnus” uz “radīt apstākļus, lai izvēle mainītos par labu bērnam”, diemžēl, līdz Latvijai šī pieeja vēl nav atnākusi. 

Ja šobrīd nemainīsim domāšanu un pieeju tam, kā raugāmies uz demogrāfiju kopumā, nākotnē būtiski samazināsies to cilvēku skaits, kuriem būs iemaņas bērnu audzināšanā un rūpēties par citiem cilvēkiem kopumā. Jau šobrīd rādītāji liecina, ka drīzumā bez bērniem būs teju 40% ekonomiski attīstītāko valstu sieviešu. Šis rādītājs ir pietiekami satraucošs, lai mēs izvērtētu prioritātes un mērķtiecīgi atbalstītu ģimenes ar bērniem.

Foto:unsplash.com