Latvijas ekonomika ir samirkusi

Saimnieciskās aktivitātes samazināšanās 2. ceturksnī attiecībā pret 1. ceturksni par 1,1% ir nepatīkams pārsteigums. Iespējams, ka to noteikušas nelabvēlīgas apstākļu sakritības, kas gan ir aizdomīgi bieži lietots vārdu salikums par mūsu ekonomiku pēdējā laikā. Ir svarīgi priekšnoteikumi tam, lai turpmākajos periodos IKP dati priecētu vairāk, pirmkārt jau reālo algu spēcīgais kāpums. Taču pēc provizoriski izmērītā 0,1% pieauguma pirmajā pusgadā ir grūti cerēt, ka šogad ekonomika augs daudz vairāk par 1%, Luminor prognoze martā bija 1,2%. 

Nelabvēlīgās ceturkšņa dinamikas dēļ IKP pieaugums gada griezumā nevis paātrinājās, kā varēja cerēt, bet palika pie 0,1% atzīmes. Savukārt sezonāli izlīdzinātais IKP, ko var uzskatīt par precīzāku patieso tendenču raksturotāju, gada griezumā samazinājās par 0,4%, 1.ceturksnī tas auga par 0,8%. 

Šodien uzzinājām arī izmaiņu virzienu preču un pakalpojumu nozarēs kopumā. Pievienotās vērtības samazināšanās preču ražošanā gada laikā bija ticams scenārijs, kaut varēja cerēt, ka tā būs mazāka CSP izziņotajiem 1,2%. Apstrādes rūpniecības sniegums tiešām ir vājš, taču enerģētikā un dabas resursu nozarēs aina ir diezgan pozitīva. Turpretim pakalpojumu nozarēs varēja gaidīt labāku rezultātu par to, kas redzams IKP ātrajā novērtējumā jeb kritumu par 0,2%. Ir priekšnosacījumi patēriņa kāpumam – mājsaimniecību reālie ienākumi strauji aug. Nozaru datos var redzēt signālus, ka pēc pārsteidzošā vājuma kopš pērnā gada vidus sāk nostiprināties nozares, kas rada augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksportu – komercpakalpojumi, kā arī informācija un sakari. Viesnīcu un aviotransporta dati signalizē par tūrisma atkopšanos. 

IKP pieaugums gada griezumā bija mikroskopiski pozitīvs vien tāpēc, ka iekasētie produktu nodokļi auga, bet subsīdijas samazinājās. Precizētajos un papildinātajos datos pēc mēneša uzzināsim, kas noticis. Var cerēt, ka precizējumi var nedaudz uzlabot šodien ieskicēto diezgan bēdīgo ekonomikas kopainu. 

Provizorisko IKP datu paziņošanas laikā risinās notikumi, kas gan pastiprina datu ietekmi uz garastāvokli, gan var veicināt nelabvēlīgas tendences ekonomikā. Nokrišņu daudzums atsevišķās vietās valsts centrālajā daļā divkārt pārsniedzis līdzšinējos rekordus. Šī ir teritorija, kur tiek radīta vairāk nekā puse kopprodukta. Prognozēju, ka neparastajai vasaras vētrai būs ekonomiska ietekme, jo postījumi ir ievērojami. 

Ietekme noteikti būs nelabvēlīga lauksaimniecībā, kuru šogad līdz šim laika apstākļi lutināja. Labības ražas novākšana būs apgrūtināta un kvalitāte cietīs. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) ziņo, ka pēc šādiem lietiem kulšanu nevarēs atsākt 10 dienas. Acīmredzot ir runa par smagāk cietušajām vietām, jo dažviet lietus bija vien mērens, taču šīs smagāk cietušās vietas ir labākās labības audzēšanas zemes – Zemgales rietumu puse. Nav šaubu, ka vētra ir ietekmēs gan graudu kvalitāti, gan apjomu, ko izdosies novākt. Tāpat vētra nelabvēlīgi ietekmēs arī meža nozari. Mežsaimniecības uzņēmumiem var būt papildu darbi vētras seku novēršanā, taču iegūto materiālu vērtība būs zema. Ārkārtas darbu un izmirkušo mežu dēļ var samazināties piegādātās kvalitatīvās lietkoksnes apjoms. Vienlaikus vētrai varētu būt pozitīva ietekme uz celtniecību, tai novēršot kaitējumu mājām un infrastruktūrai, kā arī auto tirdzniecību un remontu. Īslaicīgi pieaugs hidroelektrostacijās saražotās enerģijas apjoms. Kopumā vētras ietekme varētu būt pievienoto vērtību samazinoša.

Vieglu dzīvi tuvākajā nākotnē nesola arī eksporta tirgi. Turpinās hronisks Eiropas ekonomikas vājums, eirozonas uzņēmēju noskaņojums nespēj izkļūt no piesardzības zonas. Eirozonas PMI indekss jūlijā bija vien 50,1 punkts salīdzinājumā ar 50,9 punktiem jūnijā (50 punkti ir robežšķirtne starp augšupeju un lejupslīdi). Turklāt mūsu eksportētājiem īpaši svarīgais eirozonas rūpniecības PMI ir zemākais šogad, stabili turoties lejupslīdes zonā. 

Tā kā mazinās cerības, ka palīdzīgu roku ekonomikai pārskatāmā nākotnē sniegs ārējā vide – ar to domājot gan dabu, gan eksporta tirgus, enerģijas dzirksti tai jācenšas piešķilt ar politikas palīdzību. Ekonomikas ministrijas nesen izziņotais mērķis – dubultot ekonomikas apjomu 10 gados naudas izteiksmē – ir ļoti optimistisks. Tas visdrīzāk netiks sasniegts, taču ir svarīgi nospraust ambiciozus mērķus, lai mudinātu domāt par radikāliem risinājumiem un izraut politisko procesu no ugunsgrēku dzēšanas un plūdu susināšanas paradigmas.

Par 2024. gada 2. ceturkšņa IKP ātro novērtējumu

Pēteris Strautiņš, “Luminor Bank” ekonomists.

Foto: ilustratīva nozīme (canva.com).