7 ieteikumi, kā mudināt bērnu ēst veselīgāk

Teju visi vecāki vēlas, lai viņu bērni ēstu veselīgāk, lai ikdienā neveselīgos un cukurotos našķus aizstātu augļi, dārzeņi vai citas veselīgas uzkodas, taču ieviest šādus paradumus ne vienmēr ir viegli. Ļaut bērnam izvēlēties savu maltīti vai tomēr nē, kā ierobežot neveselīgo uzkodu patēriņu, kā mudināt bērnu izmēģināt jaunas garšas, un kā pierunāt ēst pat biešu vai brokoļu zupu?

Uzzināt, ko bērns labprāt ēd pirmsskolā

Vecāki var iedrošināt bērnus pamēģināt jaunus ēdienus un jaunas garšas, pakāpeniski mainot ierasto garšu paleti. Jo atvērtāki pret jaunām garšām ir paši vecāki, jo vieglā tās pieņems arī bērni. Lai ieviestu ikdienā kaut ko jaunu, reizēm der ielūkoties arī pirmsskolas ēdienkartē, piemēram, ja pirmsskola piedāvā kādu jaunu ēdienu, kas bērnam ļoti garšojis, kāpēc gan to nesākt gatavot arī mājās? Turklāt, ēdienkarte pirmsskolās tiek veidota saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nodrošina, ka tā ir vienkārša, veselīga un bērniem piemērota. Šobrīd visā pasaulē ir pieejama milzīga ēdienu izvēle, tajā skaitā daudz neveselīgi un t.s. fast food risinājumi, tāpēc šķietami vienkārši ēdieni, kas mums var šķist pat garlaicīgi, nereti ir paši piemērotākie mūsu bērniem.

Iesaistīt gatavošanas procesā

Lai mudinātu bērnus ēst veselīgāk, runājiet ar viņiem par ēdienu, par to, ko un kāpēc viņi vēlētos pagaršot? Ja bērns ierosina kādu veselīgu ideju maltītei, iespēju robežās atbalstiet to, protams, tas neattiecas uz ierosinājumu vakariņās ēst tikai konfektes. Vienlaikus nevajadzētu katru maltīti atstāt bērna izvēles ziņā – jautājot bērnam, vai tu ēdīsi zupu vai zivi, vai kaut ko citu, mēs riskējam saņemt atbildi, ka bērns nevēlas neko no piedāvātā. Jo vairāk izlutināsim bērnus ar plašu izvēles brīvību, jo grūtāk būs pierunāt izvēlēties veselīgāko iespēju. Pirmsskolās mēs nereti sastopamies ar ļoti izvēlīgiem bērniem – lai to risinātu, mēs iesaistām viņus ēdienkartes veidošanas vai gatavošanas procesā, aicinām uz virtuvi, skaidrojam, kāpēc top viens vai otrs ēdiens, tādejādi zināmā mērā padarot viņus par vēstnešiem. Ja bērns ir palīdzējis gatavošanas procesā, viņš būs daudz gatavāks baudīt attiecīgo maltīti.

Zaļā Halka zupa vai brokoļi kāpšanai kokos

Iedrošinot bērnu izmēģināt jaunu ēdienu, ieteicams izmantot t.s. garšu tiltus – izvēlamies kādu produktu, ko bērns pazīst un kas viņam garšo, un izmantojam jaunajā ēdienā, pastāstot bērnam, ka tur pievienots viņa mīļākais produkts. Tāpat ir svarīgi skaidrot, kāpēc dārzeņi vai augļi ir veselīgi, bet bērniem saprotamā veidā. Pirmsskolas vecumam bērnam neko daudz neizteiks sarežģītie termini par ogļhidrātiem un proteīniem, bet, piemēram, apskatot brokoļus, kas ir koka formā, mēs skaidrosim bērniem, ka, ēdot brokoļus, viņi būs veiklāki kokos kāpēji, tas viņiem būs daudz vieglāk uztverams un saprotams. Varam izmantot arī bērniem pazīstamas asociācijas ar ēdienu krāsām – zaļo dārzeņu zupa var kļūt par Halka zupu, kas dod spēku, rozā biešu zupa par īpašo Bārbiju pasaules zupu u.tml.

“Paslēpt” produktus, kas negaršo

Pieredze liecina, ka bērni daudz labprātāk ēd, ja ēdiens uz šķīvja ir izvietots atsevišķi, nevis sajaukts kopā. Bērni ir svarīgi redzēt sastāvdaļas un pašiem izvēlēties kombinācijas. Lai gan mums, pieaugušajiem, ļoti garšo dažādi sautējumi, bērniem daudz vairāk patiks, ja uz šķīvja atsevišķi būs burkāni, zirnīši, gaļa, mērce vai citas sastāvdaļas. Savukārt, ja vēlaties, lai bērns labprāt ēd zupu, kurā ir daudz dažādas sastāvdaļas, labāk to veidot kā biezzupu, sablenderējot visas sastāvdaļas. Patiesībā tieši biezzupas un smūtiji ir labs veids, kā “paslēpt” produktus, kas bērniem negaršo, bet ir ļoti veselīgi un nepieciešami. Košā aveņu smūtijā var iejaukt arī auzu pārslu biezputru, kas paliku pāri no brokastīs, bet biezzupā, kuras pamatā ir produkts, kas bērnam garšo, var iejaukt arī citus dārzeņus, kas ikdienā tik ļoti neiet pie sirds.

Nefokusēties uz to, kas negaršo

Ir produkti, kas negaršo ļoti daudziem bērniem, piemēram, sīpoli. Lielākoties, tas ir sīpolu struktūras dēļ, tāpēc var pamēģināt variēt ar to pagatavošanas veidu, piemēram, apcepot zeltainus vai sagrauzdējot. Ja fokusēsimies uz to, kas bērniem negaršo, mēs paši padarīsim savus bērnus izvēlīgus. Man ir divi dēli un mēs ikdienā nepiedāvājam viņiem vairākas izvēles iespējas katrā maltītē.

Fast food kā izņēmums, nevis ikdiena

Ja sniegsim iespēju izvēlēties, jāpatur prātā, ka bērns vienmēr izvēlēsies t.s. industriālo garšu – kartupeļus frī, pelmeņus, cīsiņus u.tml. Lietas, kas ir gatavotas, pievienojot dažādus garšas pastiprinātājus, lai mums gribētos vēl un vēl. Protams, tas nenozīmē, ka šādi ēdieni ir pilnībā jāizslēdz no ikdienas vai jāaizliedz, taču, piemēram, limonādei vai kartupeļiem frī ir jābūt izņēmuma reizei, nevis ikdienas maltītei. Man ļoti patīk Latvijas pirmsskolas vai skolas, kas pēc maltītes bērniem piedāvā kompotu – tas remdē vēlmi pēc pamatēdiena apēst šokolādi, jo sniedz nepieciešamo saldumu devu, tomēr daudz veselīgākā veidā.

Normēta porcija vai iespēja pašam izvēlēties ēdiena daudzumu

Runājot par to, vai ierobežot bērna porcijas izmēru mājās vai ļaut pašam uzlikt uz sava šķīvja ēdienu, jāuzsver, ka tas ir atkarīgs no tā, kā tiek organizēta maltīte un kas tiek pasniegts – ja pusdienās vai vakariņās ir kāds ātras pagatavošanas ēdiens, tad nevajadzētu bērnam ļaut ēst tik, cik gribas, taču, ja tā ir veselīga un sabalansēta maltīte, tad iespēja pašam uzlikt sev porciju, vienlaikus ir veids, kā mācīties izvērtēt, cik daudz vienā reizē varam apēst u.tml.

Bērnu izvēlīgumu un iecienītākās garšas lielā mērā ietekmē tieši vecāki un viņu ēšanas paradumi. Iesaistot bērnu maltītes plānošanas procesā visai nedēļai, kopīgi dodoties pēc produktiem, kopīgi gatavojot un izmantojot bērniem jau pazīstamas un iecienītas garšas, lai iedrošinātu pamēģināt kaut ko jaunu, soli pa solim varam tuvināt bērnus veselīgākām izvēlēm.

Pavārs no Norvēģijas, “Dibber Meal and Food Services” (Latvijā – “CreaKids”) vadītājs Frode Selvags (Frode Selvaag)

Attēls: ilustratīvs (pexels.com)