Veselības ministrija: Latvijā jāsamazina alkohola patēriņš sabiedrībā

Lai samazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, Veselības ministrija izstrādājusi vairākas izmaiņas, kas attiecas uz alkoholisko dzērienu marķējumu, alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmām, alkoholisko dzērienu izplatīšanu azartspēļu vietās u.c.

2020. gadā Latvijā ir bijis augstākais absolūtā alkohola patēriņš sabiedrībā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidū – 12,1 l uz vienu iedzīvotāju, neieskaitot tūristu patēriņu. Savukārt 2021.gadā šis rādītājs turpināja palielināties, sasniedzot  12,2 l. Tāpēc Veselības ministrija vēlas:

• samazināt alkoholisko dzērienu patēriņu Latvijas iedzīvotāju vidū; 
• ilgtermiņā samazināt ar alkohola lietošanu saistīto slimību īpatsvaru un mirstību no alkohola lietošanas radītajām sekām, piemēram, aknu cirozes, satiksmes negadījumiem, noslīkšanas,  traumām, pašnāvībām u.c.. 

“Lai sasniegtu mērķus, ir jāievieš kompleksi pasākumi, kas skar ne tikai alkoholisko dzērienu reklāmas un pieejamības ierobežojumus, bet arī nodrošina sabiedrības informētību par alkohola lietošanas ietekmi uz veselību, kā arī atbilstošu veselības aprūpi cilvēkiem ar atkarību izraisošo vielu traucējumiem*. Likumprojekti ir tikai daļa no kompleksu pasākumu kopuma, kuru īstenot ir uzsākusi Veselības ministrija. Šobrīd Veselības ministrijā tiek īstenots pētījums “Par alkohola lietošanu, tā radītajām sekām un profilakses ekonomiskajiem ieguvumiem Latvijā”.  Balstoties uz pirmreizējiem aprēķiniem, 2021.gadā tiešie alkohola radītā kaitējuma izdevumi veselības aprūpes jomā Latvijā bija 56,6 miljoni eiro,” uzsver VM Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane.

Iecerētās izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredz alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanu, regulējuma reklāmas un marketinga ierobežošanu, kā arī papildu aktivitātes sabiedrības informēšanas un izglītošanas jomā: 

• iekļaut alkoholisko dzērienu marķējumā: 1) informāciju par produkta par uzturvērtību un sastāvdaļu sarakstu (var arī ar QR kodu), 2) piktogrammas, kas brīdina nelietot alkoholiskus dzērienu grūtniecības laikā un vadot transportlīdzekli; 
• aizliegt azartspēļu organizēšanas vietās piedāvāt alkoholiskos dzērienus par brīvu, tos tirgot un lietot pie azartspēļu iekārtām un galdiem;
• izvietot brīdinājuma informāciju mazumtirdzniecības vietās ar šādu tekstu: «Alkoholisko dzērienu lietošanai ir negatīva ietekme uz veselību, alkoholiskos dzērienus nedrīkst pārdot nepilngadīgām personām, kā arī nepilngadīgas personas nedrīkst tos iegādāties, lietot un glabāt»;
• aizliegt tirgot alkoholiskos dzērienus, kuros spirta daudzums pārsniedz 22%, kuru tilpums nepārsniedz 0,2l un kuri pildīti plastmasas (PET) iepakojumā.

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra 2020.gada pētījuma “Atkarību izraisošo vielu lietošana iedzīvotāju vidū” datiem par sabiedrības atbalstu jaunām iniciatīvām alkohola politikas jomā  69 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka alkohola reklāma ir jāaizliedz vispār. Savukārt  66% respondenti uzskata, ka ir jāaizliedz reklamēt alkoholisko dzērienu speciālos piedāvājumus un alkoholisko dzērienu izpārdošanas. 

Lai ieviestu visaptverošu alkoholisko dzērienu reklāmas un mārketinga ierobežošanu, izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredz: 

• aizliegt alkoholisko dzērienu cenu vai atlaižu reklāmu: 1) preses izdevumos un citos drukātos reklāmas izdevumos, un publikācijās patērētājiem, 2) kinoteātros, 3) interneta vietnēs, tiešsaistē un tiešsaistes saskarnēs (aplikācijas), 4) izmantojot pasta (arī e-pasta) pakalpojumus, 5) citās vietās ārpus alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietām, izņemot alkoholisko dzērienu ražošanas vietas vai ražotāja struktūrvienības;
• aizliegt tirdzniecības veicināšanas pasākumus, kas: 1) piedāvā alkoholu kopā ar citu preci vai pakalpojumu par izdevīgāku cenu; 2) piedāvā alkoholiskos dzērienus degustācijā (izņemot mazumtirdzniecības vietā) par velti, kā dāvanu vai kā kompensāciju par citas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu;
• aizliegt tādus tirdzniecības veicināšanas pasākumus (akcijas, izpārdošanas u.tml.) mazumtirdzniecības vietās, kas: 1) piedāvā iegādāties vairākas alkoholisko dzērienu vienības par zemāku cenu un citus līdzīgus piedāvājumus, kas rada ekonomiska ieguvuma iespaidu; 2) piedāvā alkoholisko dzērienu iegādi ar atlaidi patērētāja lojalitātes programmas ietvaros (izņemot atlaidi, kas tiek piemērota vienai vienībai)
•  aizliegt cenu vai atlaižu reklāmu alum un vīnam televīzijā un radio.

Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu jau šobrīd televīzijā un radio ir atļauta tikai alus un vīna reklāma.  Lai arī likumprojekts pilnībā neaizliegs alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā un radio, tiks aizliegtas  šo dzērienu cenu vai atlaižu reklāmas, tādējādi mazinot alkoholisko dzērienu reklāmas ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem. 

“Mēs apzināmies, ka likumprojektos iekļautie grozījumi paredz virkni ierobežojumu, kas ietekmēs un radīs izmaksas uzņēmējiem – alkoholisko dzērienu ražotājiem un izplatītājiem, Latvijas jurisdikcijā esošiem elektroniskiem plašsaziņas līdzekļiem – reklāmas un mārketinga jomas uzņēmumiem, alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības vietām, azartspēļu organizēšanas vietām. Tomēr sociālās un veselības  izmaksas un zaudējumi, kas rodas lietojot alkoholisko dzērienu un rada sekas gan pašam lietotājam, gan viņa tuviniekiem, gan visai sabiedrībai, ir lielākas, ko apliecina līdz šim veiktie pētījumi un arī finanšu aprēķini. Likumprojektu saskaņošanas laikā saņemtie iebildumi tika izvērtēti un veiktas arī izmaiņas likumprojekta redakcijās, tāpat atsevišķas normas tika izslēgtas, piemēram, noteikt laika ierobežojumu mazumtirdzniecībā, bet atsevišķām normām ir precizētas redakcijas,” norāda Jana Feldmane.

Veselības ministrijas virzītās izmaiņas likumdošanā alkohola patēriņa mazināšanai sabiedrībā valdība plāno skatīt otrdien, 21. martā.

*Pasaules Veselības organizācija kā izmaksu efektīvus pasākumus alkohola patēriņa mazināšanai norādījis kompleksus pasākumus, kā  produktu pieejamības ierobežošanu, reklāmas un mārketinga ierobežošanu, akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu, sabiedrības informēšanu un izglītošanu, kā arī atkarību profilakses nodrošināšanu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.