Aptauja: vien 25% Latvijas iedzīvotāju nemēdz pārēsties

Īpaši svētku brīvdienu laikā, kad galdā tiek celti dažādi iemīļoti ēdieni un visa ģimene pulcējas, lai ieturētu svētku maltīti, ir svarīgi apzināties, kā ēšanas paradumi var ietekmēt mūsu pašsajūtu. Vairāk nekā ½ jeb 71% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norāda, ka viņi mēdz pārēsties. Tā secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS, aptaujājot vairāk nekā 1000 respondentu. Turklāt pārēsties biežāk mēdz gados jaunāki respondenti.

Reizi nedēļā vai biežāk sanāk pārēsties gandrīz ⅓ respondentu (30%), ⅕ (20%) – pāris reizes mēnesī, gandrīz tikpat lielam respondentu īpatsvaram (21%) – retāk nekā pāris reizes mēnesī, vēl 25% respondentu norāda, ka viņi nemēdz pārēsties, bet 4% nesniedza noteiktu atbildi, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa datos.  Salīdzinot ar 2021. gadu, rezultāti nav būtiski mainījušies.

Vecumā no 18 līdz 24 gadiem reizi nedēļā vai biežāk sanāk pārēsties 41% respondentu, vecumā no 25 līdz 34 gadiem – 35%, vecumā no 35 līdz 44 gadiem – 35%, vecumā no 45 līdz 54 gadiem – 28%, vecumā no 55 līdz 63 gadiem – 24%, bet vecuma grupā no 64 līdz 75 gadiem – 17%.

Kas veicina pārēšanos?

Pārēšanos var veicināt daudz un dažādi iemesli, skaidro ģimenes ārste Zane Zitmane. Cilvēki bieži vien pārēdas sava psihoemocionālā stāvokļa dēļ, piemēram, jo jūtas satraukti, nomākti, arī badošanās un pārlieku liels cukura patēriņš veicina pārēšanos. Par pārēšanās iemeslu var kļūt arī nogurums, laika trūkums, kad nav laika plānot maltītes, vai našķošanās starp maltītēm.

BENU Aptiekas Veselības monitoringa datos secināts, ka vairāk nekā ⅓ no visiem respondentiem (38%) katru vai gandrīz katru dienu ēd našķus starp galvenajam ēdienreizēm. Divas līdz trīs reizes nedēļa to dara 27% respondentu, reizi nedēļā našķus starp ēdienreizēm ēd 9%, pāris reižu mēnesī – 8%, bet retāk – 8% no visiem respondentiem. 4% respondentu ir norādījuši, ka nekad neēd našķus starp galvenajām ēdienreizēm. Kopumā našķus starp galvenajām ēdienreizēm biežāk ēd sievietes un gados jaunākie respondenti.

Ģimenes ārste Z. Zitmane norāda, ka pārēšanās pazīmes var būt:

• sāpes vēderā pēc ēšanas;
• smaguma sajūta, slikta dūša, vemšana;
• dispepsija, dedzināšana, pastiprināta gāzu veidošanās, miegainība.

Savukārt ikdienā par pārēšanos var liecināt tas, ka pēc sāta sajūtas turpinās ēšana, pirms nākamā kumosa ir nepieciešama atpūta (jāievelk elpa), tiek pastiprināti pievērsta uzmanība ēdienam, pastiprināta apetīte rada trauksmi, pēc ēšanas ir smaguma sajūta, ēšana bieži vien notiek vienatnē, lai neizjustu citu cilvēku nosodījumu, mīļākais ēdiens tiek apēsts uzreiz.

Ilgtermiņa sekas

Pārēšanās var radīt īslaicīgus simptomus, taču tā var veicināt arī ilgtermiņa saslimšanas – aptaukošanos, hormonu disbalansu, sāta un apetītes hormonu disbalansu, metabolo sindromu, insulīna rezistenci, palielina kardiovaskulāro risku, cukura diabēta attīstību, aptaukošanās ar gadiem samazina kognitīvās funkcijas, kā arī paaugstinās onkoloģijas risks, uzsver ģimenes ārste.

Kā izvairīties no pārēšanās riskiem?

Lai mazinātu vēlmi pārēsties un izvairītos no nopietnāku saslimšanu attīstības, ģimenes ārste Z. Zitmane iesaka:

• Pievērs uzmanību porcijas lielumam!
• Dienas laikā centies ēst saprātīgi, izvairīties no ēdieniem, kurus var viegli pārēsties!
• Uzņem daudz augļu un dārzeņu, tas palīdzēs samazināt vēlmi pēc naškošanās!
• Izvairies no ēšanas un našķošanās, skatoties TV, strādājot pie datora vai izmantojot jebkuru citu elektroierīci!
• Ēd lēnām un apzināti!
• Padzeries ūdeni pirms, starp un pēc maltītēm. Tas mazinās pārēšanās risku.
• Plāno maltītes uz priekšu un izveido maltīšu dienasgrāmatu – tas palīdzēs ievērot labos ieradumus un piefiksēt sliktos ieradumus.
• Veic regulāras fiziskās aktivitātes!

BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījumā aptaujāti 1005 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Attēls: publicitātes