Teju trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ik dienu izjūt bažas par savu finansiālo situāciju

Salīdzinājumā ar 2020. gadu Latvijas iedzīvotāju vidū būtiski pieaugusi spriedze un bažas par savas mājsaimniecības finanšu situāciju – pusotra gada laikā tā palielinājusies par 14%. Šobrīd vairums iedzīvotāju jeb 66% ar bažām par savas ģimenes finanšu stabilitāti saskaras katru mēnesi, tostarp 27% – katru dienu, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja1. Prognozes par situācijas izmaiņām nākotnē ir drīzāk pesimistiskas, biežāk prognozējot mājsaimniecības finansiālās situācijas pasliktināšanos. 

Domājot par ekonomikas sabremzēšanos un cenu pieaugumu, iedzīvotājus patlaban visvairāk satrauc būtisks ienākumu samazinājums (61%), tostarp 50% tas rada bažas par spēju finansiāli parūpēties par ģimeni, bet 47% iedzīvotāju izjūt uztraukumu par iespējām segt pamatvajadzību izmaksas un ikmēneša maksājumus. Teju puse aptaujāto (49%) ir satraukti par iespējamu darba zaudējumu – lielākoties tie ir strādājošie iedzīvotāji pirmspensijas vecumā, reģionu lielo pilsētu iedzīvotāji un iedzīvotāji zemākajā ienākumu grupā. 

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, vērtējot savu finanšu situāciju nākotnē, liela daļa sabiedrības ir pesimistiski noskaņota. Proti, tikai 20% iedzīvotāju pauž pārliecību, ka finanšu situācija tuvāko 12 mēnešu laikā noteikti vai visdrīzāk uzlabosies, kamēr divkārt lielāka sabiedrības daļa (41%) uzskata, ka viņu ģimenes finansiālā situācija tuvākā gada laikā pasliktināsies. 28% aptaujāto norāda, ka, visticamāk, lielas pārmaiņas nav sagaidāmas. Visoptimistiskākie ir iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem – 40% uzskata, ka viņu finansiālā situācija uzlabosies. Vecumam pieaugot, optimisms samazinās, un uz finansiālās situācijas uzlabojumu cer vairs tikai 9% aptaujāto senioru. Tāpat piesardzīgāk savu finanšu situāciju nākotnē vērtē arī iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem.

“Nenoliedzami cīniņš ar finanšu jautājumiem un bažas par naudas lietām ik mēnesi vai pat ik dienu atstāj sekas uz citām dzīves jomām – darba produktivitāti, attiecībām un veselību. Finanšu plānošana un izdevumu pārskatīšana ir galvenais instruments, kā saglabāt zināmu drošības un miera līmeni. Lai arī tas varētu šķist pašsaprotami, joprojām būtiskai sabiedrības daļai ar to neveicas tik labi – pēc Swedbank Finanšu institūta izstrādātā finanšu testa rezultātiem redzams, ka 46% Latvijas iedzīvotāju neveic budžeta plānošanu vai arī veic to galvā, kas ir uzskatāma par ļoti nedrošu plānošanas metodi. Krīzes brīžos visvairāk novērtējam iepriekš izveidoto plānu “B” un naudas rezervi, kas ļauj mīkstināt ģimenes budžeta satricinājumus. Jo rūpīgāka un ātrāka personīgā budžeta revīzija, jo sekmīgāk izdosies pielāgoties mainīgiem apstākļiem,” komentē Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Kā liecina aptaujāto atbildes, efektīvākai savu finanšu pārvaldīšanai pieaugošajos ekonomiskās spriedzes apstākļos iedzīvotāji lielākoties izmanto divas galvenās stratēģijas – velta lielāku uzmanību finanšu plānošanai un rūpīgāk seko līdzi savas ģimenes budžetam (39%), kā arī pārskata savus esošos tēriņus, tos ierobežo un pērk tikai pašu nepieciešamāko (35%). Salīdzinoši liela daļa (33%) Latvijas iedzīvotāju izvairās no jaunām kredītsaistībām, bet 29% līdz ar straujo cenu pieaugumu meklē risinājumus energoresursu patēriņa samazināšanai. Tikai 23% iedzīvotāju (galvenokārt augstu ienākumu grupās) drīzāk cenšas baudīt dzīvi, cik vien tas ir iespējams, sev neko neatsakot.

Tēriņu samazināšanas nolūkos iedzīvotāji primāri ir gatavi pārskatīt savus izdevumus tādās pozīcijās kā kafejnīcu un restorānu apmeklējums (56%), ceļojumi (43%), kultūras un izklaides pasākumu apmeklējums (34%). Tāpat trešdaļa (33%) iedzīvotāju varētu pārskatītu savus izdevumus par apģērbu un apaviem, bet 29% būtu gatavi samazināt savus tēriņus arī tādās pozīcijās kā pārtika un transports. Visretāk izdevumu samazinājums taupības nolūkā, pēc iedzīvotāju teiktā, skartu tādas jomas kā veselības aprūpe (5%), izglītība (8%) un mājokļa izdevumi (10%).

“Mazināt izdevumus iespējams, pārvērtējot prioritātes un strukturējot tēriņus trīs kategorijās – obligātie, vajadzīgie un vēlamie. Obligātie maksājumi jeb komunālie maksājumi, kredīti un citi rēķini veicami kā parasti, jo to nemaksāšana draud ar sekām. Vajadzīgie ir tie, bez kuriem neiztikt, bet uz kuriem var ietaupīt, piemēram, pārtika, apģērbs un transports. Visvieglāk ir taupīt uz vēlamajiem tēriņiem, nemaz neļaujot tiem notikt – gardumi, jauni apavi, izklaide. Svarīgi apzināties, ka noteiktu izdevumu piederība obligātajiem, nepieciešamajiem vai vēlamajiem var būt atšķirīga dažādās mājsaimniecībās, tāpēc arī stratēģija, kurus izdevumus un cik lielā apjomā mazināt, no ģimenes uz ģimeni var atšķirties,” norāda E. Kropa.

Vienlaikus 19% iedzīvotāju, galvenokārt jaunieši vecumā līdz 30 gadiem (30%), norāda, ka pašreizējos ekonomiskajos apstākļos meklē papildu iespējas nopelnīt. Interesanti, ka straujāka uzkrājumu veidošana kā risinājums finanšu situācijas stabilizēšanai no sabiedrības puses netiek izskatīta, bet pusei iedzīvotāju diskomfortu pašreizējā ekonomiskajā situācijā rada uzkrājumu neesamība.

Foto: canva.com