Rīgas pilsētas būvvalde “dzen” iekšpagalma stāvlaukumus pāriet pelēkajā zonā

Nav saprotams, kāpēc stāvlaukumu īpašniekiem, kuri jau gadu desmitiem izmanto teritoriju stāvvietu funkciju pildīšanai un to dara legāli, maksājot nodokļus, pēkšni no jauna ir jāiziet saskaņošana būvvaldē, kas atsevišķos gadījumos sarežģītās procedūras dēļ pat pielīdzināma jaunas ēkas uzcelšanai. Turklāt, kāpēc uzreiz tiek piemērots bargākais sods – aizliegums darboties, kaut arī būvvalde varētu dot laiku saskaņojuma veikšanai, nepārtraucot darbību.

Šobrīd būvvaldes melnajā sarakstā esošās stāvvietas atrodas galvenokārt Rīgas centrā un tās tuvumā. Asociācija norāda uz vēl vienu būtisku aspektu – galvenie cietēji ir iedzīvotāji, jo šāda masveida vēršanās pret iekšpagalmu stāvlaukumiem ietekmē ielu malās esošo pašvaldību stāvvietu noslogotību un autovadītāju ērtības novietot transportlīdzekli stāvēšanai, gan dienas laikā apmeklējot kādu galamērķi, gan apmeklējot dzīvesvietu. Kā atzīst eksperti, kopumā tiek apgrūtināta satiksmes plūsma Rīgā, radīti sastrēgumi un līdz ar to arī gaisa piesārņotība, kā arī palielināti draudi ceļu satiksmes drošībai. Turklāt ne mazāk svarīgs faktors ir ietekme uz Rīgas centrā esošo uzņēmējdarbību, jo stāvvietu trūkuma dēļ krītas vietējo apmeklētāju skaits mazajiem veikaliem, restorāniem, kafejnīcām, skaistumkopšanas saloniem, un ārstniecības iestādēm, kas šos pakalpojumus izvēlas saņemt ārpus Rīgas centra.”

Guntars Grīnvalds, Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācijas (NĪPAA) valdes priekšsēdētājs: “Tās būvvaldes prasības, kas tiek šobrīd izvirzītas stāvlaukumu īpašniekiem, ir pārāk nesamērīgas un nostāda nevienlīdzīgā situācijā ar tiem stāvlaukumiem, kas darbojas nelegāli. Izrādās, ka laika un finanšu ziņā izdevīgāk ir būt nelikumīgai stāvvietai, jo pret to būvvalde nevēršas, nekā veikt uzņēmējdarbību likumīgi.  Rīgas būvvalde ar represijām un drakoniskajiem nosacījumiem veicina pelēkā sektora attīstību un skaidras naudas apriti, par kuru netiek maksāti nodokļi valstij un kas neveicina ne valsts, ne galvaspilsētas ekonomiku.”

Stāvvietas, kuras līdz šim būvvalde iekļāvusi melnajā sarakstā un kurām tiek piemērota prasība par ekspluatācijas pārtraukšanu par it kā “patvaļīgu būvniecību”, jau darbojas ilgstoši oficiāli, maksājot nodokļus valstij. Daļa no tām atrodas jau padomju laikos izbūvētās teritorijās, kas atrodas māju iekšpagalmos. Asociācijai nav skaidrs, kāpēc šādi stāvlaukumi, kas tostarp ir asfaltētas un labiekārtotas teritorijas, pēkšņi pēc daudziem gadiem izrādās nelikumīgi izbūvētas un pret tām tiek vērsts sods – aizliegums lietot?!

Guntars Grīnvalds, Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācijas (NĪPAA) valdes priekšsēdētājs: “Situācija ir ļoti nopietna un prasa nekavējoties rīkoties, pretējā gadījumā būvvaldes visatļautība jau līdzinās sava veida bandītismam. Iekšpagalmu īpašniekiem tiek pārmestas neadekvātas lietas – piemēram, patvaļīga būvniecība, kas veikta pirms divdesmit un pat vairāk gadiem, un stāvvietas ekspluatācija. Par neatbilstošu automašīnu novietošanai tiek uzskatīts akmens šķembu segums, savukārt kā ļoti liela nepieciešamība tiek pieprasīts veikt puķu un krūmu stādījumus. Ja šādu iemeslu dēļ var slēgt simts un vairāk stāvvietu, tad jājautā kā vārdā tas tiek darīts un ko darīt māju iedzīvotājiem un autovadītājiem, kas līdz šim šajās autostāvvietās ir novietojuši savu transportlīdzekli?!”

Viņš norāda, ka stāvvietas darbojas ilgstoši un ir drošas ekspluatācijā. Tāpēc pilsētas būvvaldes piemērotais lēmums – aizliegums lietot autostāvvietas ir neatbilstošs. Vairumam stāvvietu ir asfalta segums. Turklāt pārskaņojot tās, būvvaldes ekspertu prasības bieži vien aprobežojas ar stādījumu ierīkošanu, puķu kastēm, u.tml. Daudz loģiskāk būtu īpašniekam vispirms dot iespēju sakārtot dokumentāciju noteiktā termiņā un tikai tā neizpildes gadījumā aizliegt izmantot ekspluatācijā.

Šobrīd, lai izpildītu Rīgas būvvaldes normatīvo aktu prasības darbojošos autostāvvietu formālai nodošanai ekspluatācijā ir nepieciešams izstrādāt būvprojektu un saņemt būvatļauju pat tad, ja laukums jau ir ierīkots. Nepieciešamo dokumentāciju tās sarežģītības un birokrātijas dēļ var pielīdzināt jaunas ēkas būvniecībai. Turklāt māju un zemju īpašniekiem dokumentācijas sagatavošana un visu atzinumu veikšana nozīmē neadekvāti ilgu saskaņošanas laiku un lielas izmaksas, kas mērāmas desmitos tūkstošu.

Stāvlaukumi iekšpagalmos veicina neizmantoto teritoriju sakārtošanu pilsētā, kas ir būtiski pašvaldībai. Rīgas centrā tā ir būtiska problēma, un atsevišķas teritorijas ir degradētas – nesakoptas, aizaugušas un netīras. Iespēja izveidot stāvlaukumu iekšpagalmos palīdz teritorijas īpašniekam efektīvāk izmantot savu īpašumu, attīstīt tā potenciālu un palielināt tā vērtību. Vienlaikus stāvlaukumi ir veicinošs faktors pilsētvides kvalitatīvai attīstībai un dzīvesvietas, darbavietu un atpūtas vietu pieejamībai.

Foto: ilustratīvs