Ieteikumi, kā ar pasakām bērnus iedvesmot, nevis biedēt

Neskaitāmi pētījumi liecina – pasaku lasīšana jau no mazotnes bērnam bagātina valodu, attīsta iztēli un kritisko domāšanu, kā arī spēju tikt galā ar savām emocijām. Tā aizved mazo cilvēku mistiskā tēlu pasaulē, kas palīdz mācīties un saprast pasaules uzbūvi, veidot un uzkrāt zemapziņā pieredzi dzīvei. Mazo ekspertu skola un centra “Skalbes” psiholoģe Zane Avotiņa atzīmē, ka bērnam pasauli ir vieglāk uztvert caur spilgtiem pasaku tēliem, taču ļoti svarīgi ir izvēlēties katram vecumam piemērotas pasakas un nesabiedēt bērnu.

““Reiz sen senos laikos” ir frāze, ar kuru sākas ļoti daudz pasaku. Šie vārdi atver durvis uz brīnumaino pasaku zemi, kurā iespējams ir pilnīgi viss. Pasakas ir daudz vairāk, kā tikai izklaide un laika pavadīšana kopā ar bērnu, tās var sagādāt ne tikai daudz prieka, bet arī palīdzēt attīstīt dzīvei svarīgas iemaņas. Pasakas netiešā veidā caur fantāziju un iztēli ļauj droši paskatīties uz dažādiem dzīves procesiem, tai skaitā, dzīvību un nāvi, māca atšķirt labo un ļauno, viltību un gudrību, ieraudzīt gļēvulību un drošsirdību. Caur pasaku var droši pavērties uz biedējošiem tēliem un ar labo varoņu palīdzību izjust drosmi un gūt panākumus,” uzskata Z. Avotiņa, papildinot, ka “tajā pašā laikā svarīgi ir mazuli nenobiedēt ar pasaku tēliem un arī audzināšanas nolūkos nekad neizmantot biedēšanas taktiku, piesaucot raganas vai mistiskus tēlus, kas atnāks, ja bērns nerīkosies kā vēlēts.”

Pirmās pasakas – vienkāršas un īsas (bērniem līdz 3 gadiem)

Jaunākajiem bērniem līdz 3 gadu vecumam patīk un vieglāk uztveramas ir vienkāršas, īsas pasakas ar ļoti skaidru ritējumu. Šajā vecumā mazuļi nespēj ilgi koncentrēt uzmanību. Ļoti svarīgas ir ilustrācijas, lai bērns varētu sekot līdzi pasakas gaitai. Pasaku lasot, vecāki var iejusties lomās un pārveidot balsi atkarībā no tēla, tā padarot stāstījumu bērnam vieglāk uztveramu. Nereti bērniem var patikt klausīties vienu un to pašu pasaku atkal un atkal, kas ļauj viņiem izdzīvot pasakas sižetu un atrast arvien jaunus racionālus un iracionālus tās aspektus. Šajā vecumā ļoti labi der, piemēram, Latviešu tautas pasakas, pasakas par dzīvniekiem.

Gaišas pasakas, kurās ietvertas dzīves mācības (4 – 5 gadi)

Šajā vecumā bērniem var piedāvāt jau nedaudz sarežģītākas pasakas, bet kopējam noskaņojumam vajadzētu saglabāties gaišam un labvēlīgam. Var lasīt jautras pasakas ar dažādiem uzdevumiem. Nevajadzētu pārspīlēt ar pārlieku daudz skumjām vai sarežģītām cīņām, kas jāizcīna pasaku varoņiem. Piemērotas būs vienkāršākas autoru pasakas, brīnumu pasakas, dažādu tautu pasakas, piemēram, Trīs sivēntiņi, Neglītais pīlēns u.tml. 

Sarežģītākas pasakas – izaicinājumi un risinājumi (6 – 7 gadi)

Bērniem, kas sasnieguši 6 gadu vecumu, jau var piedāvāt iepazīties ar sarežģītākām pasakām, kurās ir vairāk izaicinājumu un dziļāka doma. Šajā vecumā bērns caur pasakām var sastapties ar eksistenciālām grūtībām, piedzimšanu, pārdzimšanu, nāvi. Piemērotas būs klasiskās literārās pasakas, piemēram, Sniegbaltīte, Sarkangalvīte, dažādu tautu pasakas. 

Mazo ekspertu skolas draugi dalās pieredzē par pasakām: 

TV raidījumu vadītāja Dagmāra Legante-Celmiņa saka: “Pasakas un grāmatu lasīšana mums ir vakara tradīcija, kas ir mīļa gan man, gan meitenēm, un tas ir mūsu laiks, ko garantēti ik vakarus pavadām kopā. Pasakas izvēle gan nereti ir izaicinājums, jo vēlmes atšķiras. Lasām gan tradicionālās pasakas, gan literārās pasakas no mūsu bērnības, piemēram, Diegabiksi, vai mūsdienu, piemēram, “Panama”.Mūsu grāmatu plaukts ir pietiekami liels un arī absolūti pieejams, tas atrodas meiteņu istabā un viņām atbilstošā augstumā. Interesanti, ka abas mums “lasa” arī priekšā, gan vecākā, kura jau prot lasīt, gan arī mazākā, kura vēl lasīt nemāk. Vecākajai meitiņai patīk arī pašai izdomāt jaunas pasakas, skatoties bildītes. Mums ir grāmata franču valodā, un lai gan neviens mūsu ģimenē neprot šo valodu, tas netraucē vecāko meitu izbaudīt grāmatu un izklaidēt mūs ar pašas izdomāto stāstu. Ļoti bieži mēs lasām vienu un to pašu grāmatu vairākas reizes. Atbilde uz jautājumu, kāpēc, ir vienkārša – jo patīk! Esmu pamanījusi, ka meitenēm patīk stāsti ar labu humoru un protams, skaistām bildēm.”

Pedagoģe, Latvijas Privāto Pirmskolu biedrības un pirmsskolas CreaKids vadītāja Daina Kājiņa saka: “Bērniem ļoti patīk klausīties pasakas! Bērnudārzos mums ir īpaša valodas darbnīca, kurā ir brīvi pieejamas grāmatas. Arī katrā grupā ir vecumam piemērots grāmatu izlases plaukts, kur gan pats bērns var paņemt grāmatu, gan arī grupa kopīgi var izvēlēties pasaku lasīšanai. Pasakas lasām un stāstām, jo tas ir labākais veids, kā mēs bērniem varam veicināt iztēli un radošumu, paplašināt vārdu krājumu un attīstīt fonemātisko dzirdi. Ļoti būtiski ir pārrunāt un diskutēt par dzirdēto un saprasto, jo bieži mēs kā pieaugušie par iedomāties nevaram jautājumus un idejas, ko dzirdētais raisa bērna prātā.”

Dūla Katrīna Puriņa saka: “Pasaku un grāmatu lasīšana bērnu emocionālajai un intelektuālajai attīstībai ir ļoti nepieciešama. Apzināti veidoju bērnu grāmatu bibliotēku un arvien to papildinu, sniedzot iespēju arī pašām meitām izvēlēties grāmatnīcās lasāmvielu. Lasām gan tradicionālās tautu un literārās pasakas, gan arī jaunizdotas, jo grāmatu klāsts ir pieejams ļoti plašs un interesants. Īpaši esam iecienījušas izdevniecības “Liels un Mazs” piedāvāto lasāmvielu. Pieredze liecina, ka meitenēm lasot rodas daudz jautājumu, gan par atsevišķiem vārdiem un to nozīmi, gan arī par sižetu. Ja pasaka ir emocionāli uzrunājusi, bieži aizrunājamies vēl ilgi pēc tās izlasīšanas. Man ir liels prieks, ka bērni pārņem no mums lasīšanas aizrautību un grāmatu mīlestību. To redzu lielākajā meitā, kas patlaban jau daļēji no manis pārņēmusi grāmatu lasīšanu, un ik vakaru lasa priekšā mazākajai māsai.”

Foto: publicitātes