Bērni augļus un dārzeņus lieto par maz un pat neatpazīst tos

Kā norāda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uztura speciāliste Olga Ļubina, ir ļoti svarīgi, lai bērnam jau no pašas bērnības iegaršotos augļi un dārzeņi. Tie ir viens no veselīga uztura pamatpostulātiem. Ja bērnam netiek iemācīts lietot uzturā dārzeņus un augļus un viņš netiek iepazīstināts ar šo produktu garšām pēc iespējas daudzveidīgi jau no mazotnes, visdrīzāk arī turpmāk viņa dzīvē šai produktu grupai būs maza loma. “Es nereti dzirdu, ka vecāki saka – viņu bērns ir ļoti izvēlīgs un neēd dārzeņus, augļus, zupas. Diemžēl saldumus gan viņš ēd visus pēc kārtas! Ir svarīgi saprast, ka bērni ēd kaut ko tāpēc, ka tas viņiem garšo, vai viņi pie tā pieraduši, nevis tāpēc, ka viņi ir izvēlīgi,” norāda ārste.

Novērojumi augļu un dārzeņu lietošanā bērnu uzturā ir tik satraucoši, ka jāatdzīst – daudzi tos pat neatpazīst. “Labākajā gadījumā bērni zina, kas ir tomāts, gurķis un burkāns, bet kopumā dārzeņus daudzi neatpazīst, dažreiz pat jauc dārzeņus ar augļiem. Un runa nav tikai par ļoti maziem bērniem, tos jauc un garšas neatpazīst arī pusaudži,” stāsta Olga Ļubina.

Izpratne par ēdienu un tā dažādajām garšām bērnam veidojas brīdī, kad vecāki mazos sāk iepazīstināt ar pirmajiem pārtikas produktiem pēc barošanas ar krūti vai papildus piebarojot. Tas ir īstais laiks, kad radināt bērnus pie dārzeņiem un augļiem, dodot viņiem vai nu pašu pagatavotus dārzeņu ēdienus, vai veikalā nopērkamos jau gatavos biezeņus, ar ko var aizstāt maltīti, ja pieaugušie paši sev, piemēram, dārzeņu ēdienus negatavo. Kā norāda Olga Ļubina, katru dienu zīdainim būtu jāapēd vismaz viens dārzenis vai auglis, savukārt lielākiem bērniem – vismaz 500 gramu dārzeņu un augļu.

Kopumā tendences liecina, ka vecāki arvien vairāk saprot dārzeņu un augļu nozīmi uzturā un apzinās, ka tie jālieto biežāk. Taču arvien aktuālāka problēma kļūst vecāku tolerance pret bērna izvēli ēst vai neēst konkrēto augli vai dārzeni. “Vecākiem ir jābūt neatlaidīgiem un pacietīgiem. Uzspiest gan neko nevajag, jo tas var radīt pretēju efektu un negatīvu pieredzi. Taču nevajadzētu arī padoties jau pēc pirmās reizes, kad mazulis, kaut ko jaunu pagaršojot, to izspļāvis. Vajag turpināt viņam to piedāvāt un sarunāt, lai jaunais produkts vismaz tiek pagaršots. Var variēt ar pasniegšanas veidiem – piemēram, izcepot burkānu vai kabaču pankūciņas vai piedāvājot iepazīt puķkāposta vai spinātu garšu gatavajos biezeņos,” iesaka Olga Ļubina. Viņa uzskata, ka vecākiem arī pašiem jārāda piemērs saviem bērniem un augļu un dārzeņu ēšana jāievieš ģimenes ikdienā kā kaut kas pašsaprotams.

Nepietiekama augļu un dārzeņu lietošana uzturā var novest pie problēmām ar lieko svaru. Ja bērniem pamatēdienreizē netiek doti dārzeņi, to vietā parasti tiek lietoti kartupeļi, graudaugu produkti un miltu izstrādājumi, kas nereti papildināti ar mērcēm. Rezultātā bērns apēd daudz vairāk nekā nepieciešams, un ar laiku var attīstīties gan liekais svars, gan vitamīnu un minerālvielu deficīts. Augļos un dārzeņos ir C vitamīns un citi ūdenī šķīstošie vitamīni, kas stiprina imunitāti un kuru trūkums organismā var rosināt tādas saslimšanas kā iesnas, klepus u.tml. Turklāt dārzeņi kā šķiedrvielu avots palīdz vielmaiņai un atvieglo vēdera izeju, un to trūkums ēdienkartē var raisīt problēmas ar to. Savukārt, našķējoties ar saldumiem, nevis augļiem, cilvēki uzņem pārāk daudz cukura.

Tieši augļi ir īpaši svarīgs produkts bērna uzturā, jo var tikt lietoti kā našķis vai deserts, aizstājot saldumus. “Bērni ar kārumiem uzņem daudz par daudz cukura – un tā ir problēma. Ar konfektēm, jogurtu u.tml. našķiem viņi nedēļas laikā var apēst pat līdz 1 kg cukura. Diemžēl augļus bērni neuztver kā saldumus, un tas veidojas jau no bērnības. Tāpēc jau no pašas mazotnes ir svarīgi viņiem iemācīt, ka arī ābols, banāns vai plūme ir našķis, uzsver Olga Ļubina.

Foto: ilustratīvs