Vai atkritumi būs mūsdienu zelts?

Latvijā un visā pasaulē notiek pāreja no lineārās ekonomikas uz aprites ekonomiku. Ja iepriekš bija pierasts, ka ražotājs sagatavo produkciju un pēc tam par to vairs neatbild, šobrīd virzāmies uz tādu ekonomikas modeli, kurā viss notiek cikliski –  resursi tiek izmantoti atkārtoti, tiek darīts viss, lai resursi tiktu lietoti maksimāli ilgi, pirms tie kļūst par neizmantojamiem atkritumiem. Tādā veidā tiek pagarināts materiālu dzīves cikls, ļaujot samazināt dabas resursu ieguvi. Turklāt radīto atkritumu apjoms tiek samazināts līdz minimumam, tajā skaitā arī emisiju apjoms gaisā un ūdenī. No šāda ekonomikas modeļa iegūst ne tikai apkārtējā vide, bet arī uzņēmēji, kuri ražo, jo samazinās izejmateriālu izmaksas. Aprites ekonomika liek uzņēmumam pārskatīt ne tikai pašu produktu, bet arī visus uzņēmuma procesus – no tā, kā produkts tiek izstrādāts, ražots, piegādāts un izplatīts, līdz pat komunikācijai ar klientu. Ja uzņēmums ražo papīru, nav nepieciešams orientēties tikai uz koksnes iegādi, jo iespējams izmantot arī pārstrādātu papīru. 

2020.gada martā Eiropas Komisija nāca klajā ar aprites ekonomikas rīcības plānu, kura mērķis ir ar labākas resursu pārvaldības palīdzību samazināt atkritumu apjomu, tomēr Latvija pagaidām sper tikai pirmos soļus šajā virzienā. Septembra sākumā Latvijā tika atklāts ceļa posms ar inovatīvu asfaltbetonu, kura ražošanā izmantotas nolietotas auto riepas. Atkārtoti izmantojot nolietotas automašīnu riepas, tiek samazināts to kaitējums videi un veicināta aprites ekonomikas un ilgtspējas principu ievērošana ceļu būves nozarē. Vēl viens spilgts piemērs ir Līgatnes papīrfabrika, kas izveidojusi tā saukto šūnu sistēmu, kuras ietvaros birojos uzstāda bezmaksas speciālos papīrgrozus – šūniņas, kas vizuāli ļoti labi iederas jebkurā interjerā. Klientam izdevīgā laikā šūniņas tiek iztukšotas. Tādējādi tiek savākta liela daļa papīra ražošanai nepieciešamās makulatūras un samazināts papīra daudzums poligonos. 

Eiropas Savienības “zaļais kurss” atkritumu jomā paredz, ka arvien vairāk atkritumiem ir nevis jānonāk izgāztuvēs, bet gan jāatgriežas apritē un jākļūst jau par kādas citas lietas izejvielu. Eiropā arvien tiek kāpinātas atkritumu šķirošanas un pārstrādes jaudas, un uz atkritumiem sāk skatīties ne tikai kā uz nevajadzīgām lietām, kas krājas poligonos, bet gan kā uz izejvielām, attiecīgi aug to tirgus vērtība un atkritumi kļūst arī par eksporta un importa preci. Rodas jautājums – vai atkritumi nākotnē kļūs par mūsdienu zeltu, un, cik daudz šī zelta ir Latvijai? 

Līdz 2017. gadam atkritumu apjoms Latvijā gadu no gada ir audzis, bet pēdējos gados nedaudz sācis sarukt. No kopējā apjoma šobrīd tiek pārstrādāta aptuveni 25%, kamēr vidēji ES pārstrādē nonāk – 46% sadzīves atkritumu. Eiropas direktīvas nosaka, ka atkritumu pārstrādes tempi būs jākāpina, turklāt – būtiski. 2025. gadā – vismaz 55% pēc masas, 2030. gadā – vismaz 60% pēc masas un 2035. gadā – vismaz 65% pēc masas, tomēr pagaidām Latvijā trūkst kapacitātes, lai šādus apjomus pārstrādātu. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ Latvija aktīvi eksportē atkritumus uz Skandināviju. Jāatzīst, ka mūsu ziemeļu kolēģi šajā jomā tikuši krietni tālāk, jo, piemēram, Stokholmas centrā darbojas atkritumu dedzināšanas stacijas, kas iekļaujas pilsētas vidē gan no arhitektūras, gan gaisa kvalitātes viedokļa. 

Kapacitātes trūkuma dēļ lielu daļu atkritumu Latvijā uzglabājam kādā no 10 poligoniem. Šobrīd atkritumu poligonos tiek apglabāti 63,8% no visiem radītajiem atkritumiem, taču izvirzītais mērķis nosaka, ka pēc 15 gadiem tie drīkstēs būt ne vairāk kā 10%. Līdz 2030. gadam jāsamazina poligonu skaits un VARAM aplēses nosaka, ka nākotnē Latvijā varētu būt tikai pieci poligoni. Tas nozīmē, ka aprites ekonomikas principu ieviešana būs neizbēgama, tomēr jau šobrīd varam veicināt uzņēmēju interesi. 

Latvijā vēl nav skaidras atkritumu apstrādes filozofijas un daudziem uzņēmējiem nav skaidrs, kāpēc būtu jāpievēršas aprites ekonomikai? Manuprāt, viens no atbildīgo ministriju uzdevumiem ir skaidrot ieguvumus un izglītot uzņēmējus. Pirmkārt, jāuzsver, ka par pārstrādes procesu atbild valsts, tas nozīmē, ka uzņēmējam atliek vien strādāt pie risinājumiem, kā šos pārstrādātos resursus pārvērst jaunos produktos. Jau pieminētie piemēri apliecina, ka virkne uzņēmēju ir atraduši šos risinājumus, piemēram, no pārstrādāta papīra veidojot olu iepakojumus u.c. produktus, tomēr skeptiķu aizvien ir vairāk. Un skepse sakņojas nezināšanā. Prognozēju, ka tuvāko trīs vai četru gadu laikā domāšana mainīsies. 

Būtiska loma šeit ir arī izglītības sistēmai – skolās un augstskolās attiecīgajos studiju virzienos aizvien vairāk jāintegrē aprites ekonomikas jautājumi, jo tā ir nākotnes domāšana, nākotnes profesijas un nākotnes bizness. Patiesībā – jau šodienas. Savukārt, no valsts puses būtu jāorganizē dažādi semināri un izglītojošas kampaņas uzņēmējiem. Aprites ekonomika viennozīmīgi ir jautājums, kurā nepieciešams arī nevalstiskā sektora atbalsts, piemēram, LTRK iesaiste. Runājot par to, kurš no aprites ekonomikas iegūs vairāk, jāpiezīmē, ka nacionālā un ES līmenī jādomā arī par mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) iespējām. Ir skaidrs, ka MVU bez papildus atbalsta iespējām nevarēs salīdzinoši ātri pāriet uz aprites ekonomiku un ir jārada mehānismi, kā ar ES fondu līdzekļu palīdzību, segt izdevumus, kas neizbēgami radīsies. 

Eiropas un nacionālā līmeņa normatīvie akti, protams, apliecina, ka transformācija uz aprites ekonomiku ir neizbēgama, tomēr mērķis nav šo risinājumu ieviešana ar “sakostiem zobiem”, bet gan izpratne un veiksmīgu risinājumu radīšana, kas sniegtu ieguvumus ne tikai videi, bet arī uzņēmējiem un patērētājiem.

Ekonomikas un kultūras augstskolas studiju programmas “Aprites ekonomika un sociālā uzņēmējdarbība” direktors Edgars Čerkovskis

Foto: publicitātes

13

TOP Komentāri

avatar
13 Komentāra topiki
0 Raksta atbildes
0 Sekotāji
 
Vislielākā reakcija
Karstākais komentāru topiks
13 Komentāru autori
plpwf57jskfndi25rpekb5qqg Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie vispopulārākie
zn7yi
Viesis
zn7yi

cost generic clomid online can i get generic clomiphene pills clomid prescription cost buy cheap clomiphene buy clomid without prescription can i get generic clomid online how can i get clomiphene without prescription

cheap cialis pills online
Viesis
cheap cialis pills online

The sagacity in this piece is exceptional.

can you have sex while taking flagyl
Viesis
can you have sex while taking flagyl

I am in truth delighted to gleam at this blog posts which consists of tons of of use facts, thanks object of providing such data.

ogssq
Viesis
ogssq

buy zithromax 250mg without prescription – brand ciprofloxacin order generic flagyl 200mg

i7pf8
Viesis
i7pf8

semaglutide 14mg drug – periactin online order cyproheptadine 4 mg brand

22pnh
Viesis
22pnh

order domperidone 10mg – domperidone without prescription cyclobenzaprine pill

gbcz8
Viesis
gbcz8

buy clavulanate cheap – atbioinfo ampicillin for sale online

9jm1e
Viesis
9jm1e

nexium drug – https://anexamate.com/ purchase nexium

b5qqg
Viesis
b5qqg

coumadin medication – anticoagulant hyzaar uk

5rpek
Viesis
5rpek

order meloxicam 7.5mg sale – relieve pain buy meloxicam 15mg pill

fndi2
Viesis
fndi2

deltasone online order – aprep lson buy deltasone 5mg without prescription

57jsk
Viesis
57jsk

ed pills that really work – https://fastedtotake.com/ best ed drugs

plpwf
Viesis
plpwf

purchase amoxicillin without prescription – cheap amoxil pill buy amoxicillin generic