Pedagoģe: Plašais studiju un karjeras iespēju klāsts jauniešos var radīt apjukumu

Šonedēļ visā Latvijā vidusskolu absolvē 12. klašu skolēni un arī augstskolās jau sākusies uzņemšana pamatstudiju programmās. Tas nozīmē, ka šobrīd daudziem jauniešiem jāpieņem lēmums par to, kādu studiju un karjeras virzienu izvēlēties. Privātās vidusskolas “Patnis” pedagoģe Santa Iesmiņa, kas vada arī skolēnu mentoringa programmu, stāsta, ka plašās karjeras izvēles iespējas gan Latvijā, gan ārvalstīs jauniešiem rada izvēles paradoksu un daudzi ir apjukuši. Viņa atgādina, ka šādās situācijās nereti var palīdzēt mentors – neatkarīga persona, kura sniedz atbalstu, lai jaunietis savlaicīgi spētu apzināties ne tikai savas stiprās puses, bet arī izprastu darbu tirgus tendences.

Iepazīt sevi un darba tirgu 

Šobrīd jauniešiem, kas domā par studijām un karjeru, jāizvēlas no ārkārtīgi plaša profesiju klāsta. Papildus tam ir un būs profesijas, par kurām mēs pat nenojaušam, jo sabiedrība un tehnoloģijas attīstās ārkārtīgi strauji. Tirgus ir mainīgs un piesātināts. Lielai daļai jauniešu ir savas vēlmes, kas var atšķirties no vecāku vai pedagogu skatījuma, turklāt vēl daļa jauniešu ir apjukuši no lielās izvēles un viņiem nav skaidrības, kādu ceļu izvēlēties. Šādā situācijā lieti noder mentors, kurš neuzspiež savu viedokli, nevadās pēc studiju maksas, vietas vai citiem aspektiem, bet palīdz vidusskolas absolventam izprast viņa stiprās puses, izzināt sevi un savu potenciālu, kā arī uzzināt, ko pieprasa darba tirgus, ko sagaida darba devējs u.tml., jo ir būtiski iepazīt ne tikai sevi, bet arī ārpasauli.

Mentorings un profesiju aizkulises 

Īstenojot mentoringa programmu, esmu secinājusi, ka jauniešus interesē arī darba tirgus tehniskie, ikdienas aspekti, piemēram, atšķirības starp dažādām darba formām (pilna un nepilna laika), vidējais atalgojums dažādās nozarēs, atvaļinājuma jēdziens u.tml. Nereti vidusskolas vecuma jaunieši ar šīm lietām nekad nav saskārušies, taču tas, kāda būs darba diena izvēlētajā profesijā vai nozarē, ir ļoti svarīgs aspekts, lai izdarītu pareizo izvēli. 

Neapjukt plašajā informācijas gūzmā 

No vienas puses varētu šķist, ka internets ir pilns ar nepieciešamo informāciju un iespējams atrast aprakstu par jebkuru studiju virzienu vai profesiju, tomēr jāņem vērā, ka saruna ar dzīvu cilvēku vienmēr sniegs lielāku pievienoto vērtību. Mentorings nenozīmē tikai paša mentora padomu un atbalstu, tā ir iespēja tikties ar dažādu nozaru un profesiju pārstāvjiem, lai uzdotu sev interesējošos jautājumus. Pandēmijas ietekmē secinājām, ka šādi pasākumi var ērti notikt arī attālināti, kas ļāva piesaistīt ekspertus ne tikai no Latvijas, bet arī no ārvalstīm. Un arī pašpietiekami skolēni, kuri jau savlaicīgi izdarījuši izvēli par nākotnes karjeru, atzina, ka šādas sarunas un tikšanās ir vērtīgas, jo palīdz iepazīt ne tikai profesiju, bet arī uzzināt vairāk par darbu, laika un finanšu plānošanu u.c. aspektiem. 

Pieaug interese par studijām un karjeru ārvalstīs 

Kā jau minēju, informācijas un iespēju ir daudz. To ietekmē arī starptautiskais aspekts. Salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem, šobrīd ir daudz vairāk jauniešu, kas apsver studiju vai karjeras iespējas ārvalstīs. Ar katru gadu paplašinās iespējas to paveikt bez milzīgiem izdevumiem, jo ir dažādas atbalsta programmas un stipendijas. Tas nozīmē, ka izvēle jau sen neaprobežojas tikai ar Latviju vai Baltiju. Mūsdienu skolēni apzinās, ka, piemēram, salīdzinot ar viņu vecāku paaudzi, iespēju ir daudz vairāk. Viņi tās novērtē, taču vienlaikus atzīst – tik plaša izvēle var būt arī nospiedoša. 

Jauniešiem ir interese par “lielās dzīves” lietām

Arī bērni pieaug daudz ātrāk, kas nozīmē lielu interesi par pasauli un “lielās dzīves” lietām. Vienlaikus ir daudz vairāk apjukušo un tādu, kuri, pat tuvojoties vidusskolas izlaidumam, vēl nav pieņēmuši lēmumu par to, kādā jomā turpināt studijas. Tas mudina domāt, ka sarunas par piemērotākās profesijas un karjeras izvēli gan skolā, gan mājās jāuzsāk vēl pirms 12. klases. Manuprāt, jau pamatskolas laikā mentors var palīdzēt bērnam apzināties savas stiprās puses un jomas, kas ir saistošas, bet, sākot no 10. klases, jau aizvien vairāk iepazīstināt ar darba tirgu, pasaulē pieprasītām prasmēm un kompetencēm. Mentorings ir savlaicīga “tilta” būvēšana jaunieša dzīvē, lai pētītu izkristalizētu un atbalstītu, izvēloties “es-skola-studijas-karjera” ceļu.

Autore: Privātās vidusskolas “Patnis” pedagoģe, mentoringa programmas vadītāja Santa Iesmiņa.

Foto: publicitātes