Čempionu skolotāja

No 1998.gada kāds no skolotājas audzēkņiem gūst godalgotas vietas bioloģijas olimpiādēs novada, valstī un pat pasaulē. Tāpēc Pārsla ir titulēta skolotāja. 2005.gada 30.augustā Prezidenta pilī saņēmusi Ata Kronvalda prēmiju no Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas rokām un 2009.gada 7. maijā apbalvota ar V šķiras Atzinības krustu, ko skolotājai pasniedza Valsts prezidents Valdis Zatlers. Apbalvojumi nopelnīti par ieguldījumu pedagoģiskajā darbā, sasniegumiem valsts olimpiādēs, veikto darbu sava novada izpētē. No 2001.gada Pārsla vada novadpētniecības muzeju un arī novadpētnieku pulciņu Salas vidusskolā. Novadpētniecība ir Pārslas otrs sirdsdarbs, kuram veltīta neviena vien sestdiena un svētdiena. Muzejs ir ļoti strauji attīstījies, tajā iegūti jauni eksponāti ne tikai par skolas, bet visas sabiedrības dzīvi vēstures līkločos.

    Apbrīnojama ir Pārslas prasme saskatīt skolēnos talantu un to attīstīt, izraudzīties un sagatavot tieši tos skolēnus olimpiādēm, kuri var pakāpties uz uzvarētāja pjedestāla un mājas atbraukt ar medaļu kaklā. Tas ir gan darbs, gan arī liela Dieva dāvana. Prast ievērot tieši tos skolēnus, kuriem ne tikai mācību priekšmets labi padodas, bet arī ir interese strādāt, lai apgūtu papildus zināšanas. „Olimpiādē ar to vielu, ko māca skolā vien nevar iztikt, jāiegulda milzīgs papildus darbs, jāpērk nepieciešamā literatūra. Ir atsevišķi jautājumi, ko skatāmies no LU pasniedzēju materiāliem. Mēs mēģinām iegūt informāciju dažādos veidos. Skolēni lasa arī papildliteratūru anģļu valodā. Olimpiādē ir ietverti gan botānikas, gan zooloģijas, gan anatomijas jautājumi.” stāsta skolotāja. Darbs ietver visu pedagoģes brīvo laiku, bet vienlaikus, tas ir arī sirdsdarbs. „Skolotājam ir nepieciešams, lai viņa zināšanas kādam būtu vajadzīgas. Ja tādi audzēkņi ir, tad ir prieks un interese ar viņiem strādāt. Skolotājam vienmēr ir prieks par skolēniem, kuri kaut ko sasniedz.” Arī skolēni dzīvo līdzi skolotājai nozīmīgos brīžos. Atceros, ka pēc A. Kronvalda prēmijas saņemšanas Pārsla teica: „Man skolēni atsūtīja īsziņu ar vārdiem: „Jūs, skolotāj, starp visiem, kurus apbalvoja, bijāt visjaunākā un vissmukākā!” Tas sagādā prieku.”

   Ceļš uz sapņu profesiju pašai Pārslai nav bijis rožains. Kad es mācījos Salas vidusskolas pēdējās klasēs, Pārsla strādāja par pionieru vadītāju. Viņas darbs ar politiku saistījās tikai nosaukuma dēļ, un, protams, bija jāizpilda laikmeta formalitātes. Labi atceros, ka jau tad jaunajai pedagoģei uz skolu un arī uz mājām bērni nesa dažādus savainotus meža zvēriņus: putniņus, stārķēnus, vanadzēnus, un citus zvēru mazuļus, kuriem bija jāpalīdz. Viņa ļoti interesējās par bioloģiju. Skolotāja atceras: „Bioloģija man ir tuva jau kopš bērnības. Darbs ar bērniem mani nekad nav biedējis. Biju pārliecināta, ka saistīšu savu dzīvi ar pedagoģiju. Es iestājos filologos. Trešajā kursā sapratu, kur ir mana īstā vieta un pievērsos bioloģijai. Sākumā man patika zooloģija, pēc tam botānika, bet ieinteresēja arī anatomija un fizioloģija. Tagad pat nevaru nošķirt, kas saista vairāk.” Darbā Pārslai palīdz kolēģu atbalsts. Laba draudzene un domu biedrene ir ķīmijas un bioloģijas skolotāja Daina Sondore, ar kuru var pārspriest visdažādākos profesionālos jautājumus.

     Kā atzīst olimpieši Pārsla ir ļoti laba stāstītāja. Stundās skolotāja min piemērus no dzīves un tie ilgi paliek atmiņā. Arī tagad Pārslai uz skolu atnes zemesvēzi burciņā, lai parādītu, kāds tas izskatās, vai kādu citu dabas radījumu. Bērni pēta, kā savairojas dzīvie organismi dažādos puķūdeņos un veic citus interesantus eksperimentus.

Teksts: Ligita Ābolniece

Foto: Salas novada foto arhīvs