Uz dzejošanu pamudina mazbērni

Kopš 1998.gada Ināra sacerēto pieraksta. Salas pagasta  bibliotēkas rīkotajā izstādē bija izkārtoti visi līdzšinējie I.Mūrnieces darbi.  Viņas kontā kopā jau ir 25 radošo darbu burtnīcas un albumi! No tiem vislielākais skaits veltīts bērniem. Visi sacerējumi, arī pasakas un lugas, rakstīti saistītā valodā – dzejā. Mazmeita dzimšanas dienā ir saņēmusi dāvanu – ilustrētas „Omicītes pasakas”. Vielu rakstīšanai autore ņem no apkārtnē redzētā. „Manās pasakās iedzīvojas tas, kas ikdienā ir blakus. Piemēram, braukdama autobusā, ieraugu applūdušu pļaviņu un sāku iztēloties, kur zaķiem būs māja, vai arī, paskatoties pa logu, ieraugu, kā jasmīnkrūmā zīlītes ar zvirbuļiem kaujas, kur vēl labāku sižetu pasakai!” I.Mūrniece ir izteikta bērnu dzejniece, pat vienā pieaugušajiem ļaudīm veltītajā dzejas kladē „Vecmāmuļas mūžs”, kur apcerēts dabas skaistums un sievietes mūža gājums, gandrīz katrā dzejolī ir kāda rinda vai pants, kas tomēr velk uz bērnu dzeju. Ināras dzejas varoņi ir: kazlēns, gailītis, vistiņa, trusītis, lācītis, rūķīši, zīļuks, ezītis, zaķīši, kaķīši, āpsēns, peles un citas radības. Visas tās ir personificētas (nedzīvām būtnēm piedēvētas dzīvo īpašības un meža zvēriņiem – cilvēkiem piemītošās iezīmes).Lielākais daudzums ir tā dēvētās pasakas dzejā, jo tām, kā autore pati saka: vienmēr ir laimīgas beigas. Pasakas ir sižetiskas, tajās vienmēr norisinās kāds stāsts, kas bērnus aizrauj un arī pamāca. Visas pasakas un citi dzejoļi ir ilustrēti, to darījusi pati autore! Ināras darbos valda tradicionālas atskaņas, ka lasītājs var pat nojaust, ar kādu vārdu beigsies nākamais pants, bet tajos ir milzīgs daudzums mīļuma, sirsnības un labestības. Gandrīz katrā lappusē spīd zīmētā saulīte, dažreiz ar vainagu galvā, citreiz piemiegusi vienu aci, bet tā silda lasītāja sirdi.

Mazbērniem Kristapam un Lindai ir laimējies, ka viņiem ir vecmāmiņa, kura pati sacer un ilustrē pasakas. Kad auguši pašas dēli, Ināra savu radošo darbību vēl nebija sākusi. Nu gan Salas pagasts un novads var lepoties, ka mums ir pašiem sava Margarita Stāraste!

„Nu dien te jāsmejas pat kaķiem,

Vai tad burti jāmācās zaķiem? /../

Es pa dzimšanai gudra esmu,

Kaut gan skolā gājusi neesmu.

Lai gan par burtiem man nav ne miņas,

Protu klausīties meža radio ziņas. /../

Tomēr palikšu vēl uz vietas,

Varbūt dzirdēšu jaunas lietas.

Zaķenei droši jauna viela,

Ja jau tai rokās grāmata liela,” spriež žagata pasakā „Zaķu saimes dzīve”. /../

Turpat arī:

„Ezim no brīnumiem mute vaļā,

Kad viņš iesmejas balsī skaļā.

Atļaujiet man jūsu pulkā būt,

Gribu es arī zinības gūt.”

Teksts: Ligita Ābolniece

Foto: multinews.lv