Tehnoloģijas, kam jāpievērš uzmanība arī 2016.gadā

Mākslīgais intelekts: roboti, kas strādā un spēj mācīties paši

Mēs ikdienā niekojamies ar „iWatch”, attālināti kontrolējam mājokļa apkuri un drošību, taču pasaulē vislielākās nākotnes cerības saistītās ar industriālo mašīnu spēju pašattīstīties, proti, iekārtām, kas spēj mācīties no uzkrātajiem datiem un nākotnē darīt savādāk.

Ne velti 2014.gadā IBM kognitīvo datoru uzņēmumā „Watson group” ieguldīja apmēram miljardu dolāru. „Mākslīgais intelekts” brīnišķīgi iederas mūsdienu augsti tehnoloģiskajā industriālajā vidē, kur aizvien vairāk ražotāju sāk piedāvāt iespēju iegādāties savas preces kā pilnas apkalpošanas servisu. IT pētījumu un konsultāciju uzņēmums „Gartner” pat aplēsis, ka bizness izmanto apmēram 90% pakalpojumu, kas saistās viedajām tehnoloģijām.

„Ražošanā arvien plašāk tiek izmantoti t.s. „Internet of Things” (lietu interneta) risinājumi, kas ļauj reālā laikā ievākt datus un veikt savlaicīgu uzstādīto ierīču tehnisko apkalpošanu. Vienlaikus atklājas daudz precīzāka aina par klientiem un to, kā viņi lieto ierīces. Tādējādi uzņēmumi spēj ātrāk reaģēt uz izmaiņām klientu reālajā uzvedībā un ir konkurētspējīgāki,” atzīst „Microsoft Latvia” tehnoloģiju evaņģēlists Aigars Mačiņš.

Droni – mazie lidonīši uzlabos piegādes visur

Bezpilota lidaparātiem (droniem) patiešām ir potenciāls būtiski mainīt loģistikas jomu. Protams, ikviens var sapņot, ka pica mājās tiks piegādāta ar dronu, taču bezpilota lidaparāti visvairāk var izmainīt biznesa vidi un kalpot, piemēram, kā personiskie pastnieki. Taču nozares speciālisti uzsver, ka vēl ir jāatrisina gan lidojumu drošības jautājumi, gan jāizveido precīzi noteikumi, kur un kā mazie dūcēji var lidot. Pēc ekspertu aplēsēm, gada laikā tiek pārdoti apmēram 300 000 bezpilota lidaparātu, kas paredzēti nemilitāriem mērķiem.

Hologrāfiskās brilles ļauj strādāt efektīvāk

Ja kaut ko projektējam, zīmējam vai gatavojam, ļoti bieži ir nepieciešams izprast, kā tās izskatīsies dzīvē. Virtuālās realitātes (hologrāfiskās redzes) tehnoloģijas spēj „nolasīt” informāciju par telpu, kurā atrodamies, tādēļ daudzu profesiju pārstāvji varēs strādāt daudz efektīvāk.

„Mēs jau šobrīd redzam, ka virtuālā un papildinātā realitāte no zinātniskās fantastikas filmām ienāk mūsu ikdienā un darba vidē. Piemēram, hologrāfiskās brilles „HoloLens” ļaus industriālajiem dizaineriem, inženieriem, neatejot no sava galda, ielūkoties pašu projektētajās mājās, tās apstaigāt un mainīt elementus,” nākotni ieskicē „Microsoft Latvia” vadītājs Ēriks Eglītis.

Digitālie norēķini un mobilie risinājumi maina ekosistēmu

Ideja par moderna viedtālruņa pārvēršanu maksājumu terminālī, kas ļauj norēķināties ar karti, protams, nav nekas jauns. Taču analītiķi pieļauj, ka 2016.gadā globālo milžu – „Apple”, „Starbucks”, „Disney”, „Samsung”, „VISA” un „Mastercard” – pūliņi attīstīt norēķinus ar telefoniem beidzot vainagosies ar panākumiem, un mobilie maksājumi kļūs par „karstu” tendenci arī Eiropā. Taču, pat ja popularitāti negūs telefonos izmantojamā NFC tehnoloģija, dažāda veida digitālo norēķinu klāsts – elektroniskie maciņi, mobila pieeja bankas kontam, aizvien gudrāki bankomāti – ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu.

Auto kļūst aizvien gudrāki

Tehnoloģiju eksperti uzskata, ka 2016.gadā uzvaras gājienu turpinās praktiski biometriskās identitātes, kustību kontroles, runas atpazīšanas risinājumi. Tie aizvien vairāk maina arī pilsētu dzīvi, kaut arī ikdienas lietotāji var tikai apjaust iespējas, ko paver straujā gudro auto (smart cars) attīstība. Sākot ar paša auto tehniskā stāvokļa kontroli, iebūvētu navigāciju, brīdināšanu par iespējamām problēmām uz ceļiem, līdz pat labākās apstāšanās vietas atrašanai, iebūvētai izklaidei un iespējai sinhronizēt mašīnu ar citām viedierīcēm.

Aizvien būtiskāka loma ir balss asistentiem, kuri sāk piedāvāt vairāk proaktīvu padomu. Piemēram, tev tagad jādodas uz tikšanos, tādēļ brauc pa šo maršrutu, kurā nav sastrēgumu. Turklāt visi norādījumi tiek doti automātiski, izmantojot informāciju no elektroniskajiem kalendāriem un e-pastiem, skaidro tehnoloģiju evaņģēlists.

Foto: ilustratīvs