Atjaunoti 1. Meža kapsētas “Baltie krusti”

„Tā ir mūsu vēsture. Tāpēc mūsu pienākums ir rūpēties par to, lai šī vieta būtu uzkopta un labā stāvoklī,” par teritorijas sakārtošanas darbiem pauda Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.

Vecie krusti bija nokalpojuši savu desmit gadu garantijas laiku un sāka plaisāt pilnā garumā. Atjaunotie krusti ir no egles koka, ko raksturo vienlaicīgi stingrums un elastība, neliels rukums un augsta izturība. Abas krusta sijas kopā tika salīmētas ar „SIKAFLEX®-11 FC+” līmi, kas detaļām piedod īpašu stiprumu, vienmērīgu izturību un formas stabilitāti.

Tā kā krusti atrodas ārējā vidē, bet tiem jākalpo ilgi, koksne tika apstrādāta ar antiseptiķi, piecas dienas žāvēta, pārklāta ar grunts krāsu, pārslīpēta, tika salīmētas krusu sijas, papildus saskrūvētas ar divām skrūvēm, visbeidzot pārklātas trīs kārtām ar sedzošās virsmas krāsu. „Balto krustu” labiekārtošanas darbu izmaksas ir 13000 eiro.

“Balto krustu” kapulaukā ir apbedīti vairāk nekā 120 padomju režīma  nevainīgi nomocītu cilvēku (1940. – 1944.). Viņu mirstīgās atliekas atrada apraktus Centrālcietuma pagalmā un pēc ekshumācijas 1941. gada 6. jūlijā guldīja Meža kapos, aizsākot „Balto krustu” kapulauka vēsturi. 1942.gadā “Balto krustu” teritorijā tika izveidoti divi lieli kopkapi un uzlikti balti krusti. Vēlāk, atklājot pārējos masu kapus Babītes un Ulbrokas mežos, pievienojās jaunas kapu rindas un baltie krusti. Tāds kapulauks pastāvēja līdz 1969. gadam, kad krustus novāca un virs padomju režīma upuru kapavietām veica jaunus virsapbedījumus, pakāpeniski iekārtojot 75 ģimenes kapa vietas.  Apbedīt mirušos turpināja līdz pat 2005. gadam. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pret to iebilda Politiski represēto biedrība un Okupācijas muzejs.