Latvijas paviljons Venēcijā piedzīvo lielu mākslas profesionāļu interesi

Taču jau pirmajās dienās no 6. – 8. maijam, kad biennāle atvērta vienīgi mākslas profesionāļiem, ARMPIT piedzīvojis lielu interesi, uzņemot ap 7000 apmeklētāju un saņemot nedalītu atzinību. Vairāk nekā 80m2 plašā Latvijas multimediālā instalācija šogad veltīta pašdarbniekiem ar zelta rokām, kuri savās garāžās nododas jaunradei un eksperimentiem, nepretendējot uz augstās mākslas statusu.

Kurators Kaspars Vanags atzīst, ka Latvijas paviljons jau pirmajās dienās pirms oficiālās atklāšanas saņēmis īpaši augstu mākslas profesionāļu interesi: “Apmeklētāji uzsver, ka Latvijas paviljons pārējo starpā izceļas ar iespēju piedzīvot darbu kā notikumu, nepaliekot tikai mākslas novērotājos. ARMPIT skatītājiem  to piedzīvo fiziski, jau ienākuši pa smagajām garāžas durvīm un nokļūstot darbnīcas atmosfērā – ejot cauri būvei, kāpjot pa kāpnēm, dzirdot darba dunu, piedzīvojot vīru videostāstus, pat sajūtot izmantoto materiālu smaržu.”

Projekta īstenotāja un LLMC vadītāja Solvita Krese stāsta, ka īpaši veiksmīgi šogad sakritusi Latvijas mākslas darba ideja un risinājums ar centrālo biennāles izstādes konceptuālo uzstādījumu, lai arī tas kļuvis zināms vien maijā: “Mēs dzīvojam laikmetā, kurā dalāmies ar zināšanām un pakalpojumiem, roku darbs ir praktiski pazudis no mūsu ikdienas. Taču garāžās reizēm atrodam vairāk radošu izpausmju nekā smalkās mākslas galerijās.”

Viņa atzīmē, ka ARMPIT veiksme meklējama arī komandā, kurā ar savu profesionālo atbalstu iesaistījušies arī citi starptautiski un Latvijā augsti novērtēti profesionāļi – arhitekts Austris Mailītis un grafiskā dizaina autors Edgars Zvirgzdiņš.

ARMPIT ir tēlnieciski veidota būvju sistēma, kas caurausta ar videostāsta fragmentiem. Par tā iedvesmu un estētisko atsauci kalpo videoformātā fiksētas sarunas ar vīriešiem, kuri brīvo laiku pavada savam vaļaspriekam iekārtotās darbnīcās un radošā nošķirtībā. Izdevība ielūkoties privātās dzīves telpā mudinājusi māksliniekus izmantot garāžās dokumentēto vidi, lai Venēcijas izstādei veidotu šī savdabīgā mikrokosmosa “atlējumu”. Darbnīcas dunu mākslas darbā veido muzikāla kompozīcija, ko radījuši mūziķi Andris Indāns un Shipsi (Jānis Šipkēvics), sadarbojoties ar Rīgas Doma skolas zēnu kori un vīru kori “Gaudeamus”.

Par māksliniekiem un Venēcijas mākslas biennāli

Mākslinieku pāris Katrīna Neiburga un Andris Eglītis pirmo reizi strādā pie kopīga darba, katram ieguldot radošās izteiksmes prasmes, ko pārvalda vislabāk.

Katrīna Neiburga strādā ar video, ko pielieto sociālantropoloģiski ievirzītā pētniecības mākslā, multimediālās instalācijās un stāstnieciska rakstura kinodarbos. 2009. gadā ieguva Purvīša balvu, kas ir augstākais Latvijas mākslas apbalvojums. 

Andris Eglītis savā mediju izvēlē ir tradicionālists, kura vēlme eksperimentēt ar glezniecību un jaunās formas tēlniecību ir mudinājusi pievērsties arhitektoniskām etīdēm kā ķermeniski izjustai koncepta mākslas praksei. 2013.gadā ieguva Purvīša balva.

Venēcijas mākslas biennāle ir senākais, nozīmīgākais un viens no apmeklētākajiem mākslas pasākumiem pasaulē, kas notiek reizi divos gados. 2013.gadā Venēcijas biennāli apmeklēja 475 000 cilvēku, oficiālajā skatē piedalījās 88 valstis. Latvija Venēcijas mākslas biennālē piedalās kopš 1999.gada. 56.Venēcijas mākslas biennāle norisināsies no 2015.gada 8.maija līdz 22.novembrim.

Foto: publicitātes