Nila Ušakova uzruna 9.maijā

Mana vecmāmiņa ir no Jeiskas – nelielas dienvidu Kubaņas pilsētas pie Azovas jūras. Tur vecmāmiņa pusaudzes gados dzīvoja visus nacistu okupācijas  laikus.

No agras bērnības man palicis atmiņā viens viņas stāsts. Par to, kā nacisti nogalināja visus bērnunama bērnus. 214 bērnus – invalīdus, vecumā no 2 līdz 15 gadiem. Un viņu audzinātājas. Pārvietojamās gāzes kamerās, kas bija uzstādītas kravas automašīnās.

Tajā pašā gadā nacisti nogalināja arī manas vecmāmiņas tēvu, manu vecvectēvu. Viņa ķermeni vecmāmiņa ar savām rokām izvilka no brāļu kapa. Un viņai tobrīd  bija tikai 15 gadu.

Mans tēvs ir dzimis Kronštatē, Ļeņingradā. Viņam paveicās, un ģimeni paspēja evakuēt neilgi pirms tam, kad pilsēta tika aplenkta un sākās blokāde.

 Tētis, kas kara laikā vēl bija tikai bērns, dažkārt stāstīja par bēgļu un evakuēto dzīvi kara laikā.

Otrā pasaules kara vēsture man ir – tēva un vecmāmiņas stāstītais. Tā ir –  abi mani vectēvi, kas cīnījās frontē.

 Tā ir manas ģimenes atmiņa.

Ģimenes atmiņa nav atkarīga no politiskās konjunktūras, ģeopolitiskās situācijas vai ideoloģiskas propagandas.

Un ģimenes atmiņu nekad un nekādos apstākļos nedrīkst nodot.

Tāpēc mēs vienmēr 9.maijā svinēsim Uzvaras dienu.

***

20.gadsimts bija nežēlīgu režīmu un cietsirdīgu diktatūru laiks. Tieši pagājušajā gadsimtā mūsu leksikā ienāca tādi vārdi, kā holokosts, genocīds, koncentrācijas nometnes, masu represijas, masu deportācijas.

No šo režīmu noziegumiem cieta daudzas tautas Eiropas kontinentā. To vidū – arī Latvijas tauta. Otrais pasaules karš smagi skāra mūsu valsti. Un šeit ne pēc nostāstiem zina, kas ir, piemēram, represijas vai deportācijas.

Mūsu pienākums ir vienmēr atcerēties un godināt visu pagājuša gadsimta režīmu upuru piemiņu.

Taču mēs nekad nedrīkstam aizmirst, ka nacisms bija absolūtais ļaunums. Un briesmīgāka režīma nav bijis cilvēces vēsturē. 9.maijā mēs svinam uzvaru pār absolūto ļaunumu.

Un mūsu vectēvi, kas uzveica absolūto ļaunumu,  uz visiem laikiem paliks izcili varoņi.

***

Tā sagadījies, ka 9.maijs ir arī Eiropas diena. Ideja par vienoto Eiropu radās tieši pēc kara, 1950.gadā. Lai nekad mūsu kontinentā vairs nebūtu kara.

Ir pagājuši 65 gadi, un atkal Eiropas centrā līst asinis, mātes apglabā savus dēlus – karavīrus, mirst bērni, sievietes, veci cilvēki.

Un grupas DDT dziesmas vārdi – “Nešauj!” – kļūst aktuāli kā vēl nekad.

Šodien, Eiropas dienā, gribētos  visiem novēlēt, lai piedzīvojam to brīdi, kad mēs Eiropā atkal būsim kopā – gan Eiropas Savienība, gan Krievija, gan Ukraina. Un mūsu kontinentā vairs nebūs karu.

Un Jurijam Ševčukam vairs nekad nevajadzēs izpildīt dziesmu “Nešauj!”.

Par to kādreiz cīnījās mūsu veterāni.

***

Pēc dažādiem aprēķiniem, Rīgā pie pieminekļa Atbīvotājiem 9.maijā atnāk no 150 līdz 200 tūkstošiem cilvēku. Tas ir 25% Rīgas iedzīvotāju. Neesmu pārliecināts, ka pat Maskavā ceturtdaļa iedzīvotāju piedalās Uzvaras svētkiem veltītajos  pasākumos.

 Tiem simtiem tūkstošu rīdzinieku, kuri atzīmē Uzvaras dienu 9.maijā, tie ir īsti tautas svētki. Tāpēc, ka mēs paši tos organizējam, mēs paši vācam ziedojumus gan savu veterānu apsveikšanai, gan šim koncertam. Bet mūsu bērni visu dienu šeit strādā kā brīvprātīgie.

Mūsu svētki 9.maijā – tās ir skumju un prieka asaras, tā ir mīlestība un cieņa pret veterāniem, tas ir prieks, ka vislielākais pasaules ļaunums tika uzvarēts.

Nav nevienas citas pilsētas pasaulē, kur tā tiktu atzīmēta Uzvaras diena!

Sveicu Uzvaras pār nacismu gadadienā!