Drošības eksperts: Līdz marodierismam nenonāks!

Valstī noteikto ārkārtas situāciju iedzīvotāji uztvēruši dažādi – kamēr vieni to novērtē, kā iespēju izdarīt sen atliktus darbus, citi panikā steidz gatavot pārtikas krājumus, iegādājas elpošanas ceļu aizsarglīdzekļus un tualetes papīru. Tieksme izpirkt veikalus sakņojas psiholoģiskā pēctecībā, norāda eksperts, Biznesa augstskolas Turība programmas “Organizācijas drošība” direktors Vilnis Veinbergs. Tāpat viņš uzsver, ka šī situācija apliecina nepieciešamību pēc civilās drošības apmācībām, tostarp skolās.

Visvairāk biedē nezināšana

Koronavīrss ir pārtraucis mūsu 30 gadus ilgo dzīvi mierā un eiforijā, kura laikā mēs tik ļoti pārņēmām stabilas valsts cilvēku uzvedības normas, ka daudzi aizmirsa par elementāru cilvēkam nepieciešamo drošību. Pašsaprotami, ka, nonākot situācijā, kurā tiek ierobežota mūsu brīvība, daudziem radies diskomforts. Lai gan atbildīgās iestādes aktīvi informē sabiedrību par situāciju valstī, visvairāk cilvēku biedē tieši nezināšana par “patieso”. Kā rīkoties, kas tagad jādara? Kas patiesībā notiek? Tas arī ir pamatā haotiskai rīcībai – veikalu izpirkšanai, gāzmasku vai respiratoru nēsāšanai u.c. No otras puses, uzskatu, ka sabiedrība nav jāinformē par absolūti visu līdz sīkākajai detaļai. Liela daļa sabiedrības nav tik zinoša un izglītota konkrētos jautājumos, piemēram, medicīnā, veselības aprūpē un aizsardzībā, lai pareizi interpretētu un mierīgi uztvertu dažādu informāciju. Informācijas apjoms, ko šobrīd saņem lielākā daļa sabiedrības, ir pietiekams. Jāsaprot ir viens, informācija ir jāuztver nopietni un tai ir jāpakļaujas, līdzīgi armijas pavēlei. Pretējā gadījumā var sākties haoss ar ļoti bēdīgām sekām.

Cilvēki pērk pārtiku dēļ neziņas

Tieksme izpirkt veikalus sakņojas arī psiholoģiskajā pēctecībā. Tā ir mūsu vecāku un vecvecāku pieredze: kara un pēckara periods, kad trūka pārtikas un ikdienas preces, arī 90. gadi, kad tukši veikalu plaukti, bandītisms un neziņa par nākotni bija izplatīta parādība. Par laimi, Latvijas iedzīvotājiem panika un haotiska iepirkšanās nav tik izplatīta, kā tas novērojams citviet pasaulē, bet jāņem vērā, ka cilvēks ir sociāls un viegli ietekmējas no masu apziņas. Mūsu valsts iedzīvotāji pērk pārtiku, jo ir neziņā, cik ilgi šāda krīzes situācija var turpināties. Tiem, kuri uztraucas par marodierismu un līdzīgiem fenomeniem, ieteiktu neraizēties – lai nonāktu līdz tam, ievērojami jākrītas dzīves līmenim valstī kopumā.

Katra personīgā atbildība

Lai gan sabiedrībā virmo dažādi viedokļi, uzskatu, ka valdība šobrīd kontrolē situāciju un pieņem atbildīgus lēmumus. Turklāt, der atcerēties, ka nedrīkstam visu atbildību novelt tikai uz valdību. Arī katram no mums jāspēj atbildēt par savu rīcību un lēmumiem. Par to, lai slimības laikā paliktu mājās un padomātu par saviem līdzcilvēkiem, ne tikai krīzes apstākļos, bet arī ikdienā.

Lielāku uzmanību drošības apmācībām

Ārkārtas situācija skaidri norāda, ka nepieciešams pievērst lielāku uzmanību drošības apmācībām, piemēram, skolās, lai ikviens sabiedrības loceklis zinātu, kā rīkoties ārkārtas situācijā. Informatīvie bukleti un infografikas, protams, ir labi, tomēr interaktīvas apmācības daudz labāk nostiprinās zināšanas un iemaņas.

Mērķis attaisno līdzekļus

Lai maksimāli ierobežotu vīrusa apriti, nepieciešama aktīvāka starpvalstu, kā arī valsts un privātā sektora sadarbība. Nav pieļaujamas situācijas, kad netiek pārbaudīti tie iedzīvotāji, kuri ierodas valstī ārkārtas situācijas laikā, tāpat nepieciešams izvērst plašāku un stingrāku kontroli tiem, kuri atrodas 14 dienu izolācijā. Protams, cilvēki, kuri ir riska grupā, paši par sevi neko nav noziegušies, kamēr nedodas uz sabiedriskām vietām, un pastiprināta kontrole radīs arī lielākas izmaksas, tomēr mērķis attaisno līdzekļus.

Nekļūsim par paranoiķiem!

14 dienas pavadīt mājās vai izolācijā nav nekas pārdabisks, tas ir pa spēkam katram, īpaši mūsdienu tehnoloģiju laikmetā. Pasaule nesabruks, ja divas nedēļas paliksim mājās! Bet šajā laikā doties ceļojumā, nepalikt karantīnā vai, neesot drošam par savu veselību, doties uz darbu vai publisku vietu, ir absolūta bezatbildība un, diemžēl, arī mūsu sabiedrības spogulis. Jāņem vērā arī tas, ka atbildība par pārkāpumiem var būt visai nepatīkama, tās nav spēlītes, bet patiesa un barga realitāte. Pasaule mainīsies, mainīsimies arī mēs, tas ir neizbēgami.

Ārkārtas stāvokļa pagarināšana, ja tāda notiks, var radīt dažādas sekas, tāpēc aicinātu cilvēkus būt morāli gataviem un atmest nostāju “ar mani jau tas nenotiks”. Saglabāsim mieru, maksimāli izsargāsimies un nekļūsim par paranoiķiem! Šādas situācijas tikai paātrina notikumu gaitu – esam modri un rūpējamies par sevi – attiecīgi par savu valsti!

Autors: Biznesa augstskolas Turība programmas “Organizācijas drošība” direktors Vilnis Veinbergs

Foto: publicitātes