Bezcerīgo parādu dzēšana pagaidām paliek iedzīvotāju problēma

Atsaucoties uz SIA HAUSMASTER aicinājumu un reālās situācijas izklāstu, Ekonomikas ministrija rīkoja diskusiju par šiem jautājumiem.

SIA HAUSMASTER lūdza šo tikšanos ar Ekonomikas ministriju un rīkot diskusiju, jo tagad, tieši gadu pēc tam, kad spēkā stājās Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma grozījumi, kas paredz risinājumu bezcerīgo parādu problēmai, situācija ir tieši tāda pati kā pirms grozījumiem, proti, iedzīvotāji, kuru mājā ir bezcerīgais parāds, visbiežāk sedz to no saviem līdzekļiem, maksājot par kaimiņiem, vai iedzīvotājiem palīdz apsaimniekotājs, īslaicīgi kreditējot šajā situācijā nonākušos ēkas iedzīvotājus, lai viņi nezaudētu attiecīgā komunālā pakalpojuma pieejamību. Neskatoties uz to, ka likuma grozījumi paredz bezcerīgo parādu norakstīšanu, komunālo pakalpojumu sniedzēji turas katrs pie sava varianta šī likuma interpretēšanā un norāda, ka jaunās normas ir piemērojamas tikai tiem parādiem, kas veidojušies pēc likuma stāšanās spēkā. Reālā situācija joprojām ir tāda, ka parādu segšanu pieprasa no nama iedzīvotāju kopības.

Diskusijas laikā tika identificētas vairākas problēmas, kurām jāmeklē komplekss risinājums un jārīkojas ātri, jo nesakārtotie jautājumi visbiežāk nostāda iedzīvotājus beztiesiskā situācijā un apgrūtina apsaimniekotāju darbu iedzīvotāju interesēs. Tikšanās dalībnieki pārrunāja problēmu kopumu, sākot ar bezcerīgo parādu jautājumu un tālāko rīcības plānu, parādnieku problēmu vispār, arī zemes nomas jautājumus, kā arī diskutēja par iespējamiem risinājumiem.

Tikšanās galvenais jautājums bija par bezcerīgajiem parādiem un situāciju – ko darīt ar vecajiem parādiem, kurus komunālo pakalpojumu sniedzēji atsakās norakstīt? Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma šī brīža redakcija skaidri nosaka, ka bezcerīgā parāda gadījumā, ja iestājusies fiziskas personas maksātnespēja vai īpašnieka nāve, pakalpojumu sniedzējiem ir jānoraksta bezcerīgie parādi – uzliekot tam par pienākumu samazināt tā uzskaitē esošo parādsaistību apmēru par neatgūstamā parāda summu. Tas faktiski nozīmē to, ka visas iesaistītās puses noraksta savu daļu no parāda kopējā apjoma. Tā kā praksē šāda kārtība netiek ieviesta, un likuma redakcija pēc būtības attiecas tikai uz tiem parādiem, kas izveidojušies pēc likuma stāšanās spēkā, SIA HAUSMASTER aicināja Ekonomikas ministriju iesaistīties un virzīt tālāk šo jautājumu, un kopīgi rast risinājumu veco parādu dzēšanai.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis aicināja diskusijas dalībniekus, SIA HAUSMASTER un SIA LATIO NAMSAIMNIEKS, apkopot un iesūtīt visu to problēmu aprakstus, kas skar dzīvojamo māju pārvaldīšanas jomu un kuru risinājums jāmeklē nekavējoties. Valsts sekretārs solīja drīzumā pārrunāt šos jautājumus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, kā arī tikties ar Tieslietu ministriju, lai kopīgi meklētu iespējas likumdošanas ceļā noregulēt šos joprojām aktuālos jautājumus.

“Pašreizējā situācija ar vecajiem, bezcerīgajiem parādiem pie šī brīža tiesiskā regulējuma un likumu redakcijas diemžēl paliek uz iedzīvotāju pleciem. Tas ir rezultāts tam, ka pirms dažiem gadiem likumdevējiem ir pietrūcis politiskās gribas sakārtot šo jautājumu. Tagad ir pēdējais brīdis, lai saņemtos un sakārtotu šo situāciju, lai nākotnē tas vairs neatkārtotos. Nozares un visas valsts uzdevums ir pasargāt godprātīgos maksātājus un nepieļaut komunālo pakalpojumu sniedzēju sava veida šantāžu attiecībā uz nepārtrauktu pakalpojumu piegādi,” norāda Līga Briķena, SIA HAUSMASTER valdes locekle.