“Jāņa Ruņģa Klātbūtne” ir klāt ar debijas albumu “Ārpus Prātus”

“Jāņa Ruņģa Klātbūtnes” debijas albums “Ārpus Prātus” nācis lēni, bet pamatīgi. Izdoti jau pieci tā singli un nu ekstravagantais pašmāju ģitārists un dziesmu autors Jānis Ruņģis izpilda solījumu, dodot arī savu artavu Latvijas simtgadē. No 21. novembra albums pieejams interneta mūzikas resursā Bandcamp un jau drīzumā nonāks arī citos straumēšanas un lejupielādes servisos.

Albums “Ārpus Prātus” ir Jāņa vairāku gadu muzikālās pieredzes apkopojums, kura pirmās oriģināldziesmas tapušas jau 2012. gadā. “Tad izveidojās koncepts par klātbūtni, kā arī pieteicās pirmdzimtais dēls Bernards,” saka Ruņģis. “Lēnprātīgi un pacietīgi katrai dziesmai noapaļojās īstās versijas.” Pats ierakstīšanās process bija salīdzinoši ātrs, jo tapa pie pašmāju, iespējams, vislabākā  albumu skaņu inženiera Gata Zaķa grupas “Instrumenti” studijas telpās.

Lielāko daļu instrumentu Jānis iespēlēja pats. Tāpat pats visas dziesmas arī iedziedāja, tomēr gluži bez muzikālajiem papildspēkiem arī neiztika. Tā Rūdolfs Dankfelds labprātīgi apsēdās pie bungām, bet Valters Pūce ieradās studijā ar savu jaudīgo čellu. Arī Gatis Zaķis vienā dziesmā iespēlēja perkusijas, taču pārsvarā rūpējās par augstvērtīgu skaņu un lādzīgiem padomiem.

No gada laikā publiskotajām piecām dziesmām jeb singliem četriem tika izveidoti arī videoklipi, ko režisēja Uģis Olte, Rihards Gēcis, Miks Ramāns un Kristaps Ločmelis.

“Ar pirmo pilnībā paša radīto albumu gribas atstāt pēc iespējas patiesāku dzīves nospiedumu konkrētā brīdī, lai dažādi cilvēki, kuri dzīvē ir daudz ko sajutuši un pārdzīvojuši, varētu ar to identificēties,” turpina Jānis. “Lielākā daļa dziesmu ir par šķiršanās sāpēm ar pirmā bērna māti un brūču sadzīšanu. Laiks un telpa. Dievs un velns. Miers un nemiers. Dzīvība un nāve. Kā ir, tā ir, bet iekšējās un ārējās pasaules puspatiesības šeit neatrodas…”

Līdz šim Ruņģis vairāk darbojies kā radošais sesiju mūziķis, piedaloties tādu mākslinieku kā Aminata, Linda Leen, Gustavo, Elza Rozentāle, Kristīne Prauliņa un vēl citu ierakstos. Tāpat viņš sadarbojies ar džeza pasaules pārstāvjiem Denisu Paškeviču, Matīsu Čudaru, Reini Ozoliņu, Kasparu Kurdeko, Rihardu Fedotovu, Rūdolfu Macatu un citiem, savukārt akadēmiskās mūzikas lauciņā saspēlējies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Liepājas Simfonisko orķestri, kamerorķestri “Sinfonietta Rīga”, Vidzemes kamerorķestri, arī ar savu tēvu – operdziedātāju Guntaru Ruņģi – un vēl daudziem citiem.

Jaunā albuma dizainu veidojis Didzis Bardo, bet visus publicitātes foto radījusi Helēna Spridzāne. Ar sava debijas albuma izdošanu Jāņa radošā dzīve gan nekādi neapstājas. Šobrīd viņam ir aktuāla arī latviski psihedēliskā roka grupa “Spāre”, ar kuru pērn tapa albums “MASA”, kas nominēts arī “Austras” mūzikas balvai, bet jau drīzumā tiks izdots šā trio otrais studijas albums!

Foto: publicitātes