Degvielas cenu pieaugums būtiski ietekmē patēriņa cenu kāpumu septembrī

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām 2018. gada septembrī, patēriņa cenas, salīdzinot ar augustu, palielinājās par 0,6%, tādējādi gada inflāciju palielinot līdz 3,2%, sasniedzot augstāko pieaugumu gada griezumā kopš pērnā gada maija. Septembrī, kā arī iepriekšējos šī gada mēnešos noteicošo lomu patēriņa cenu kāpumā nodrošināja ar energoresursiem saistīto preču un pakalpojumu cenu pieaugums – degvielai, gāzei, apkurei un cietajam kurināmajam. Straujāks  cenu pieaugums  salīdzinājumā  ar iepriekšējiem mēnešiem bija vērojams pārtikai, izglītības pakalpojumiem, mājokļa iekārtai un tabakas izstrādājumiem, kas  paātrināja vidējās inflācijas pieaugumu septembrī. Šā gada deviņos mēnešos patēriņa cenas bija par 2,4% augstākas nekā attiecīgajā periodā pērn.

Lielāko ietekmi uz patēriņa cenu kāpumu septembrī radīja degvielas cenu pieaugums. Dīzeļdegvielas cenu kāpums bija nedaudz straujāks nekā benzīnam, taču kopumā degviela bija par 17,2% dārgāka salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, tādējādi izskaidrojot 0,9 procentpunktus no vidējās gada inflācijas septembrī. Svārstīgumu degvielas cenu izmaiņās no mēneša uz mēnesi galvenokārt noteica naftas cenu izmaiņas. Lai arī naftas cena pasaules biržās šogad ir svārstīga, taču kopumā uzrāda augšupejošu dinamiku, tādējādi ieviešot zināmu svārstīgumu inflācijas datos arī Latvijā.

Šā gada septembrī bija sasniegta augstākā naftas cena kopš 2014. gada decembra. Brent markas jēlnaftas vidējā cena pasaules biržās palielinājās līdz 79,0 ASV dolāriem par barelu, pretstatā 55,5 ASV dolāriem iepriekšējā gada septembrī. Tas pamatā arī noteica degvielas cenu kāpumu Latvijā. Jāatzīmē, ka naftas produkti pasaules biržās tiek tirgoti ASV dolāros, līdz ar to kā papildu faktors, kas ietekmē degvielas cenu gan eirozonā kopumā, gan  Latvijā, ir ASV dolāra kursa svārstības attiecībā pret eiro. Ņemot vērā, ka šā gada septembrī ASV dolārs bija spēcīgāks nekā pirms gada, tas arī negatīvi ietekmēja degvielas cenas Latvijā, nedaudz tās palielinot.

Pašreiz naftas cenu ietekmē gan piedāvājuma, gan pieprasījuma faktori, līdz ar to sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos Brent markas jēlnaftas vidējā cena svārstīsies ap 80-85 ASV dolāriem. Sagaidāms, ka degvielas cenu kāpums Latvijā būs arī turpmākajos rudens mēnešos, taču noteikti mazāks nekā reģistrētais pieaugums septembrī.

Būtisks devums patēriņa cenu kāpumā (0,8 procentpunkti) bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem. Ja gāzes, siltumenerģijas un cietā kurināmā cenu pieaugums attiecīgi par 9,4%, 3,2% un 17,3% galvenokārt ir saistīts ar naftas cenu pieaugumu, tad ūdensapgādes pakalpojumu cenu kāpumu par 6,9% gada laikā galvenokārt noteica ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifi SIA “Rīgas ūdens”. Tarifi stājās spēkā šā gada 1. jūnijā, līdz ar to bāzes efekta dēļ līdzīgu cenu pieaugumu redzēsim vismaz līdz nākamā gada maijam.

Gandrīz pēc pusgada pārtraukuma septembrī fiksēts vērā ņemams pārtikas produktu cenu pieaugums – kopumā par 1,1%, salīdzinot ar pērna gada septembri. Iepriekšējos piecos mēnešos vidējais pārtikas cenu pieaugums bija vien 0,1%, ko galvenokārt ierobežoja iepriekšējā gadā sasniegtais augstais pārtikas cenu līmenis, kad pārtikas cenas palielinājās par 6,0%. Taču slikta graudauga raža gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs negatīvi ietekmēja graudaugu cenas. Tādējādi īpaši jāizceļ maizes cenu kāpumu 6,0% apmērā gada griezumā septembrī. Iepriekšējos mēnešos vidējais maizes cenu kāpums bija tikai nedaudz virs 2%. Papildus tam būtiski sadārdzinājās arī svaigo un atdzesēto zivju  (+12,0%), kā arī svaigo dārzeņu cenas (+16,3%). Tajā pašā laikā cukura un kafijas cenas bija zemākas nekā pirms gada.

Septembrī strauji pieauga  izglītības pakalpojumu cenas. Ja šā gada pirmajos astoņos mēnešos izglītības pakalpojumu cenas pieauga par 0,1% tad septembrī jau par  1,4%, ko noteica tieši sākumskolas izglītības pakalpojumu cenu sadārdzinājums. Pārējiem komerciālajiem pakalpojumiem fiksēts stabils cenu kāpums. Telekomunikāciju pakalpojumi bija dārgāki par 1,5%, restorānu un viesnīcu, kā arī atpūtas un kultūras pakalpojumi par 3,6% salīdzinot ar pērnā gada septembri.

Sagaidāms, ka turpmākajos rudens mēnešos inflācija būs tuvu 3%, ko apliecina Latvijas mājsaimniecību aptauju dati par inflācijas gaidām un izejvielu cenu dinamika pasaules tirgos.

Foto: ilustratīva nozīme