Rēzeknes novada Silmalas pagastā sausā zāle dega 30 hektāru platībā

Kopumā dzēsti 94 ugunsgrēki, tajā skaitā 53 kūlas ugunsgrēki, veikti 27 glābšanas darbi, bija arī 26 maldinoši izsaukumi. Ugunsgrēkā cietis viens cilvēks.

Svētdien, plkst. 19:31, VUGD saņēma informāciju, ka Jūrmalā, Raiņa ielā, piecstāvu dzīvojamajā mājā ir izcēlies ugunsgrēks. Kad ugunsdzēsēji glābēji ieradās notikuma vietā, viņi konstatēja, ka otrā stāva dzīvoklī bija dedzis dīvāns 1m² platībā, kuru iedzīvotāji nodzēsa pašu spēkiem. Ugunsgrēkā cieta apmēram 53 gadus vecs vīrietis.

Aizvadītajās brīvdienās ugunsdzēsēji glābēji dzēsa 53 sausās zāles ugunsgrēkus. Lielākie no tiem reģistrēti:

• Rēzeknes novada Silmalas pagastā – 30 hektāri;
• Daugavpilī Vidzemes ielā – 9 hektāri;
• Viļānu novada Viļānu pagastā – 5 hektāri;
• Rēzeknes novada Lūznavas pagastā – 4 hektāri;
• Dobelē Uzvaras ielā – 3,2 hektāri;
• Daugavpilī Ķiršu ielā, Inčukalna novada Vangažos – 2,5 hektāri;
• Jēkabpilī Pils rajonā, Rīgā Maskavas ielā – 2 hektāri;
• Ķekavas novada Ķekavas pagastā, Daugavpilī Ziedu ielā, Rīgā Maskavas ielā, Iecavas novada Zālītē – 1 hektārs.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšanas rezultātā izdeg lauki, nodeg ēkas un cieš vai pat iet bojā cilvēki. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas.

Kūlas ugunsgrēki var būt tikai tajās vietās, kur nav sakopts, rudenī nopļauta zāle. Kūlas dedzināšana – tas nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas. Turklāt neapsaimniekoti ir ne vien lauki, bet arī daudzviet ir nesakoptas pilsētu teritorijas.

Kūlas ugunsgrēku problēma ir ne vien laukos, bet arī pilsētās. Kūlas ugunsgrēku bīstamība pilsētās ir daudz lielāka, jo apbūve ir daudz blīvāka, un kūlas ugunsgrēki apdraud dzīvojamās mājas, saimniecības būves, vēsturiskos pieminekļus u.c. pilsētas objektus. Ugunsgrēku rezultātā tiek piedūmota un piesārņota pilsētas teritorija.

Maldīgs ir cilvēku priekšstats par to, ka nekas nenotiks, jo ugunsgrēks tiek kontrolēts. Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Aizvadītajā gadā kūlas dedzināšanas rezultātā nodega 44 ēkas un sadega divi transportlīdzekļi.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados VUGD arī šogad informēs Lauku atbalsta dienestu par kūlas degšanas vietām. Šo zemju īpašniekiem par lauku nesakopšanu un kūlas degšanu tiks samazināts Eiropas Savienības (ES) mazāk labvēlīgo apvidu maksājums.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir administratīvi sodāma. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 179.panta ceturto daļu par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, kā arī atbilstoši LAPK 51.panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt euro. Saskaņā ar LAPK 210.pantu pašvaldību administratīvās komisijas ir tiesīgas izskatīt šā kodeksa 51.panta otrajā daļā un 179.panta ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Vienlaicīgi informējam, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumi” 21.punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šās prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179.panta pirmajai daļai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, bet juridiskai personai – no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa