Iedzīvotāji atbalsta augstskolu specializācijas un apvienošanās procesu

74% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka daļai no augstākās izglītības iestāžu, kuras tiek finansētas no valsts budžeta, būtu jāapvienojas, veidojot spēcīgākas apvienotas studiju programmas un paaugstinot mācību procesa kvalitāti. 38% iedzīvotāji pilnīgi atbalsta šādu augstskolu apvienošanos, 36% – drīzāk atbalsta. Tikai 3% iedzīvotāju šādu soli pilnīgi neatbalsta, 10% drīzāk neatbalsta, bet 13% iedzīvotāju bija grūtības atbildēt uz šo jautājumu.

70% Latvijas iedzīvotāju arī atbalsta augstskolu specializāciju, izvēloties dažas visspēcīgākās programmas un atsakoties no pārējām. 30% iedzīvotāju pilnīgi atbalsta augstskolu specializāciju, 40% – drīzāk atbalsta. Augstskolu specializāciju pilnīgi neatbalsta vien 2% iedzīvotāju, 13% drīzāk neatbalsta un 15% iedzīvotāju bija grūtības atbildēt uz šo jautājumu.

“Mēs esam neliela valsts un mūsu galvenais resurss ir cilvēki, labi izglītots cilvēks ar nepieciešamajām prasmēm. Tāpēc nevaram atļauties izlietot budžeta finansējumu daudzām sadrumstalotām studiju programmām, kuras nenodrošina pietiekamu kvalitāti vai nav pieprasītas no darba devēju puses. Apvienojot šīs programmas ir iespējams kāpināt kvalitāti un virzīties arī uz starptautisko konkurētspēju,” uzsver izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

“Augstskolu specializācija un studiju pavienošana nebūs viegls process, tomēr šogad mēs to esam diezgan veiksmīgi iesākuši. Esmu pateicīgs arī saviem kolēģiem – veselības un zemkopības ministrēm, kuras piedalījās šajā procesā un sniedza savu atbalstu,” saka ministrs.

Lielākā daļa no tiem iedzīvotājiem, kuri varēja formulēt savu viedokli par to, vai valstij būtu jāfinansē tikai tās studiju programmas, kurās augstskolas specializējas, atbalsta šādu pieeju. 45% iedzīvotāju atbalsta to, ka valstij jāfinansē atsevišķas studiju programmas, panākot augstskolu specializāciju, no tiem 18% pilnībā atbalsta šādu pieeju, 27% drīzāk atbalsta. 12% iedzīvotāju to pilnīgi neatbalsta, 24% drīzāk neatbalsta, bet 19% iedzīvotāju bija grūtības formulēt savu viedokli.

Kā zināms, 27.novembrī, notika noslēdzošās sarunas par budžeta vietu pārdali augstskolās, kuras tiek finansētas no valsts budžeta. Tajās piedalījās izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, veselības ministre Ingrīda Circene, zemkopības ministre Laimdota Straujuma, kā arī deviņu augstskolu un universitāšu rektori.

Budžeta vietu pārdale augstskolās nākamajā gadā notiks saskaņā ar četriem IZM izvirzītajiem principiem – augstākās izglītības iestādēs tiek saglabāts valsts budžeta dotācijas apjoms ne mazāks kā 2013.gadā, budžeta studiju piedāvājums atbilst darba tirgus pieprasījumam, augstskolas stratēģiskās specializācijas princips – mazināt sadrumstalotību un studiju programmu dublēšanos, veicinot resursu kopīgu izmantošanu, kā arī – iepriekšējā akadēmiskajā gadā neaizpildīto budžeta vietu pārdales princips.

Sarunu gaitā universitātes un augstskolas ir definējušas arī tās studiju programmas vai virzienus, kuras tās stiprinās, pārdalot budžeta līdzekļus augstskolas ietvaros saskaņā ar to stratēģiskajiem uzdevumiem. Tā LU stratēģiskās specializācijas virziens ir sociālās, humanitārās un dabas zinātnes, RTU – inženierzinātnes, ražošana un būvniecība, RSU – veselības aprūpe, LLU – lauksaimniecība, veterinārmedicīna, mežsaimniecība, pārtikas tehnoloģijas. 

Studiju virzienu ekspansijas mazināšanai, lai precizētu atbildības un kompetenču jomas, lai novērstu programmu dublēšanos  pēc izglītības un zinātnes ministra sarunām ar Latvijas augstākās izglītības iestādēm Rektoru padomes organizētā veidā tiks uzsāktas arī  daudzpusējas sarunas par ciešāku sadarbību atsevišķu studiju programmu īstenošanā, kā arī par atsevišķu augstskolu apvienošanos.

Aptauju ir veikusi SIA Mārketinga pētījumu aģentūra, aptaujājot 1000 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijas teritorijā. Aptauja veikta 2013.gada novembrī un decembrī.