93% Latvijas bērnu uz skolu neņem līdz mājās sagatavotas pusdienu kārbas

„Nestlé Baltics” ēšanas paradumu pētījums rāda, ka vairākums Latvijas, Igaunijas un Lietuvas bērnu uz mācību iestādi neņem līdzi mājās sagatavotas pusdienu kārbas: Latvijā 93%, Igaunijā 95%, bet Lietuvā 81% bērnu. Galvenais iemesls to nedarīt ir iespēja pusdienas ēst skolas kafetērijā. Igaunijā pusdienas skolā ēd 81%, Latvijā 57%, bet Lietuvā 52% bērnu. Otrs galvenais iemesls ir iespēja pusdienas paēst bērnudārzā vai arī bērns vēl neiet nevienā mācību iestādē.

Tāpat kā iemesls neņemt līdzi pusdienu kārbas uz skolu vai bērnu dārzu ir minētas arī brīvpusdienas vai nevēlēšanās un pilnīga attiekšanās tās ēst. Lielākais skaits bērnu, kas Baltijas valstīs saņem brīvpusdienas, ir Latvijā – 5%, kamēr Igaunijā tas ir 1%, savukārt Lietuvā aptaujāto 1000 respondentu bērnu to nemin kā iemeslu, lai neņemtu līdzi pusdienu kārbas.

Pētījumā teikts, ka populārākās pusdienu kārbas sastāvdaļas Latvijā un Igaunijā ir svaigi augļi un sviestmaizes, savukārt Lietuvā sviestmaizes ir populārākas nekā svaigi augļi. Igaunijā un Lietuvā pirmajā trijniekā ir arī graudaugu batoniņi.

Latvijā populāri ir arī dārzeņi, siers, jogurts, vārītas olas, gaļas produkti, dažādi saldumi un konditorejas izstrādājumi kā pusdienu kastīšu sastāvdaļa. Jāatzīmē, ka, izvērtējot populārākos produktus, kas atrodami Baltijas valstu bērnu pusdienu kārbās, visvairāk veselīgu ēdienu tajā ir tieši Latvijā.

Uztura speciāliste Eva Kataja uzsver, ka ir būtiski svarīgi, lai bērni mācību iestādēs ēstu pusdienas. Taču viņa atzīmē, ka vēl labāk būtu, ja papildus pusdienām bērniem uz mācību iestādi vecāki līdzi iedotu arī pārtikas kārbiņas ar dažādiem produktiem, ko apēst starp ēdienreizēm vai gadījumos, ja bērnam neiet pie sirds pusdienu piedāvājums.

“Viens no svarīgākajiem nosacījumiem produktiem pārtikas kārbā būtu, lai tie bērnam šķistu vizuāli pievilcīgi un būtu viegli apēdami. Kārbās var likt sagrieztus augļus vai svaigus dārzeņus, kādu olbaltumvielu saturošu produktu – siera gabaliņus, vārītas olas, piemēram, paipalu, kā arī kādu saliktajiem ogļhidrātiem bagātu produktu, piemēram, pilngraudu maizītes šķēli,” saka E.Kataja.

Pētījumā piedalījās 1000 respondentu katrā Baltijas valstī, tostarp Latvijā.