82,2% cilvēku gribētu dzīvot dabai draudzīgāk

Pat 82,2% iedzīvotāju nākotnē apņēmušies ikdienā dzīvot videi draudzīgi, liecina videi draudzīga dzīvesveida popularizēšanas kampaņas “Es daru tā!” ietvaros veiktā aptauja. Vienlaikus, aptaujātie kā galveno šķērsli videi draudzīgam dzīvesveidam min nevēlēšanos mainīt savu ikdienu – atteikties no ērtiem un ierastiem paradumiem. Tāpat aptaujas dalībnieki būtiskāko šķēršļu vidū min arī zemo motivāciju un zināšanu trūkumu par to, kā ikdienā rūpēties par vidi.

Nevēlēšanās mainīt ērtus ikdienas paradumus, saskaņā ar aptaujas rezultātiem, ir galvenais kavējošais faktors dzīvot videi draudzīgāk, kuru min lielākā daļa jeb 66% aptaujāto. 45% norādīja, ka Latvijā sabiedrībā trūkst informācijas par videi draudzīgu dzīvesveidu. Tāpat kā būtisks šķērslis videi draudzīgam dzīvesveidam aptaujā iezīmējas motivācijas trūkums, kuru kā traucējošu faktoru min 57% aptaujāto. Bet līdzekļu trūkumu par iemeslu, kas neļauj dzīvot videi draudzīgāk, uzskata 24,6% aptaujāto. Tāpat cilvēki bieži uzskata, ka zaļa dzīvesveida piekopšanai vajadzīgs daudz laika un tā trūkumu kā traucējošu faktoru min 18,4%.*

Lai sabiedrību iedrošinātu ikdienā ieviest kaut mazus, bet planētai draudzīgus dzīvesveida paradumus, pagājušajā gadā uzsāktās kampaņas “Es daru tā!” ietvaros tapuši kopumā 90 iedvesmojoši Vides Filmu studijas radīti video stāsti par cilvēkiem Latvijā, kas atraduši savu videi draudzīga dzīvesveida formulu. Tie vēsta gan par “otras elpas došanu” savu laiku nokalpojušām lietām un atkritumu šķirošanu, gan energoefektivitāti, resursu taupīšanu, bioloģisko pārtiku, pārdomātiem pirkumiem un daudzām citām tēmām.

“Kampaņas galvenais mērķis ir parādīt, ka palīdzēt mūsu planētai varam ļoti dažādos veidos. Šie mūsu līdzcilvēku stāsti arī lauž mītus par to, ka zaļais dzīvesveids ir dārgs un laikietilpīgs, tieši otrādi – ar tā palīdzību varam ietaupīt gan laiku, gan resursus. Latvijā ir daudz lielisku iniciatīvu, piemēram, koplietošanas darbnīcas, publiskie mazdārziņi pilsētā, vietas un vietnes lieko mantu aprites veicināšanai, kas palīdz kādai sev nederīgai mantai atrast jaunu īpašnieku. Taču pārsteidz arī cilvēku radošums, piemēram, stāsts par mēbelēm, kuras nevis izgatavo, bet izaudzē vai raķeškrāsns, kas silda un sevī sadedzina visas degšanas dūmgāzes. Šajos 90 stāstos kaut ko sev noderīgu atrast var  katrs,” stāsta Vides Filmu Studijas vadītājs un producents Uldis Cekulis.

Katrs video stāsts  ir veltīts vienam stāsta varonim, kurš skatītājus iepazīstina ar savu zaļā dzīvesveida formulu. Savā pieredzē dalās arī sabiedrībā zināmi cilvēki, tostarp mūziķis Kaspars Zemītis, ceļotāja Zane Eniņa, kapsulas garderobes popularizētāja Laura Arnicāne, dziedātāja Katrīna Gupalo, autosportists Andris Dambis, žurnālists Uģis Joksts, modele Māra Sleja un daudzi citi.

Starp neparastākajām idejām, kas guvušas sabiedrības atsaucību, ir gan ēdamu trauku radīšana, gan idejas par to, kā ceļot videi draudzīgā veidā. Tāpat populārāko video vidū ir praktiskas dabas ieteikumi, piemēram, kā samazināt savu ūdens patēriņu un tādējādi ietekmi uz vidi, kā arī normēt savu datora, telefona un citu iekārtu lietošanas laiku, tādējādi taupot elektroenerģiju un atbrīvojot laiku citām, tostarp, veselīgākām izklaidēm brīvā dabā.

Dabai draudzīga dzīvessveida idejas video stāstu veidā apkopotas kampaņas oficiālajā vietnē Facebook un atrodamas arī Vides filmu studijas YouTube kontā.

Dzīvesstila pieredzes apmaiņas kampaņu “Es daru tā!” īsteno Vides Filmu studija ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.

*Iedzīvotāju aptauja tika īstenota interneta vidē šī gada februārī un tajā piedalījās 354 Latvijas iedzīvotāji visās vecuma grupās.

Foto: ilustratīvs (pexels.com)