78 % Latvijas iedzīvotāju slimo vismaz reizi gadā

Lai arī vairums Latvijas iedzīvotāju (59 %) savu veselību vērtē kā labu vai drīzāk labu, 78 % vismaz reizi gadā sirgst ar dažādām akūtām veselības problēmām, piemēram, saaukstēšanos vai iekaisumiem. Turklāt  katrs trešais (33 %) slimo vēl biežāk – divas, trīs, četras un pat piecas reizes gadā, liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”.

Ģimenes ārsts Alberto Sadu norāda, ka tiem, kuri saslimst vienu divas reizes gadā, nevajadzētu satraukties par savu veselības stāvokli, jo šāds slimošanas biežums uzskatāms par normu. Taču tiem, kuri periodiski slimo trīs un vairāk reizes gadā, vajadzētu nopietni pievērsties veselības profilaksei un kopā ar ārstu atrast risinājumu, kā to uzlabot, piemēram, ievērojot veselīgāku dzīvesveidu.

Ne vienmēr slimošanai ir tikai negatīva ietekme

Bieža slimošana nenāk par labu veselībai, taču tai var būt ne tikai negatīvā, bet arī pozitīvā puse, piemēram, atsevišķos gadījumos tādējādi var tikt stiprināta imunitāte, notikt organisma attīrīšanās. “Ikgadējo saaukstēšanos vai iesnu izslimošana var radīt imunitāti pret konkrēto vīrusu. Pozitīva ietekme tāpat var būt arī kuņģa-zarnu trakta infekcijai. Lai gan tās parasti norit nepatīkamā veidā – ar vemšanu un diareju – tā rezultātā organisms attīrās, atjaunojas zarnu mikroflora. Ja cilvēkam ir liekais svars, šādā veidā iespējams mazināt liekā svara apmēru, kas arīdzan nāk par labu organismam,” papildina A. Sadu.

Kurš slimo vairāk – vīrieši vai sievietes?

Četri no desmit iedzīvotājiem (38 %) uzskata, ka viņiem  ir laba veselība. Biežāk savu veselību kā labu vērtē vīrieši (64 %), tikmēr tikai 56 % sieviešu domā, ka viņām ir laba veselība.

Tāpat Veselības indeksā atklāts, ka sievietes slimo biežāk nekā vīrieši – vienu līdz pat piecas reizes gadā slimo 82 % dāmu un tikai 71 % kungu. Vīriešu vidū arī vairāk ir to, kas norādījuši, ka nemēdz slimot – teju trešdaļa (26 %), kamēr sieviešu vidū slimot vispār nemēdz 16 %. Tomēr eksperti nav pārliecināti, ka vīrieši tiešām slimo mazāk, un skaidro, ka šādi rezultāti varētu būt saistīti ar to, ka sievietes rūpīgāk attiecas pret savu veselību, kamēr vīrieši tendēti retāk vērsties pie ārstiem un nelabprāt atzīt, ka ir saslimuši. Ģimenes ārsts norāda:  “Vīriešiem ir raksturīgi neatzīt to, ka piemeklējusi sliktāka pašsajūta, tādēļ viņu skatījumā personīgā veselība var tikt novērtēta labāk nekā sieviešu skatījumā. Vīrieši gan arī retāk vēlas ārstēties -– ikdienā pie manis uz vizīti atnāk 10–15 sievietes un tikai 1–2 vīrieši. Vienlaikus jāatzīst, ka sievietes ir emocionālākas būtnes, vairāk tendētas dažādus pārdzīvojumus neizpaust uz āru, un tas var būt iemesls novājinātam organismam un biežākai slimošanai.”

Savukārt, vērtējot veselību pa vecuma grupām, iezīmējas klasiska aina – visbiežāk savu veselības stāvokli kā labu vērtē jaunieši 18–24 gadu vecumā (81 %), tikmēr senioru vidū (64–75 gadi) savu veselību par labu uzskata katrs trešais (31 %).

Vīrusu sezonā – daudz šķidruma, miega un sportisko aktivitāšu

Lai agrā pavasarī, kas ir mānīgu laikapstākļu un vīrusu laiks, saglabātu labu veselību, būtiski pievērst uzmanību ikdienā patērētā šķidruma daudzumam, miegam atvēlētajam laikam, kā arī regulārām sportiskām aktivitātēm. “Protams, nedrīkst aizmirst profilaktiski veikt visas ieteicamās veselības pārbaudes pie mediķiem, bet izteikti svarīgi ikvienam ir patērēt daudz šķidruma, labi izgulēties un sportot. Īpaši veselīgas ir aktivitātes, kas veicina asinsriti – piemēram, garākas pastaigas, skriešana, riteņbraukšana, nūjošana,” rekomendē eksperts.

“Papildus ikdienas veselīgiem paradumiem, veselības stiprināšanai par labu nāks arī vitamīni, tāpēc vienmēr jāatceras par sabalansētu ēdienkarti, īpašu uzmanību pievēršot augļu un dārzeņu patēriņam uzturā. Saslimšanas perioda laikā ieteicams lietot uzturā ķiplokus, jo tiem piemīt pretvīrusu un pretmikrobu īpašības, imunitāti stiprina arī ārstniecības augi – raudenes laksti, mežrozītes augļi, vīgriezes laksti u.c. Vitamīnus un augu ekstraktus iespējams uzņemt arī preparātu veidā – vīrusu periodā ieteicams imunitātes stiprināšanai uzņemt papildu C vitamīnu, tāpat ieteicams D vitamīns, ko mēdz dēvēt arī par saules vitamīnu, kā arī zivju eļļa, kas bagāta ar A un E vitamīniem. Daudz efektīvāk par organisma stiprināšanu ir rūpēties savlaicīgi –  visa gada garumā,” papildina farmaceite, aptiekas vadītāja Agnese Ritene.

Foto: ilustratīvs