5 populārākās valstis, uz kurām vēlas pārcelties Latvijas iedzīvotāji

Dzīve Latvijā kļūst dārgāka katru mēnesi – šāgada oktobrī inflācijas līmenis sasniedza 21,8%, tikmēr ES vidēji tie bija 11,5%, bet Skandināvijas valstīs vēl mazāk: Norvēģijā – 7,5%, Zviedrijā – 9,3%, Dānijā – 10,1%. Tādēļ nav brīnums, ka gandrīz katrs otrais Latvijas iedzīvotājs (46%) nopietni apsver pārcelšanos uz ārvalstīm, turklāt to, kuri plāno pamest valsti uz visiem laikiem, ir divas reizes vairāk nekā to, kas plāno “pārlaist vētru”, dodoties peļņā – tā liecina starptautiskās valodu skolas Daria Pure language school sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat Latvia veiktā aptauja.

Pētījums atklāj, ka 18% Latvijas iedzīvotāju plāno pārcelties uz ārvalstīm tālākā nākotnē: 9% jau tagad nodarbojas ar plānošanu, kaut gan konkrēti pārcelšanās termiņi vēl nav zināmi, un vēl tikpat (9%) – apsver šo iespēju kā plānu В. Teju katrs piektais, proti, vēl 18% Latvijas iedzīvotāju jau ir nopietni sākuši organizēt pārcelšanos.

“Parasti detalizēta pārcelšanās plānošana sākas ar intensīvu sazināšanos ar kontaktpersonām ārvalstīs – kur katrs dzīvo, vai ir labi iekārtojies, kādas ir sadzīves nianses. Visatbildīgākie jau dzimtenē sāk mācīties valodu – šā gada rudenī, pirms lielo apkures rēķinu saņemšanas mēs izjutām studentu pieplūdumu, kuri vēl esot Latvijā vēlējās sāk mācīties svešvalodas un nāca uz kursiem veselām ģimenēm,” stāsta starptautiskās valodu skolas Daria Pure language school dibinātāja un vadītāja Darja Nečepurenko. Viņa piebilst, ka atbilstoši pētījuma datiem, pārcelties lielākoties plāno cilvēki vecumā līdz 40 gadiem, tā vecumā no 18 līdz 29 gadiem tādu ir 35%, bet starp tiem, kam ir no 30 līdz 39 gadiem – 34%. Divās nākamajās kohortās cilvēku, kuri plāno pārcelties uz ārvalstīm, ir mazāk – attiecīgi 29% un 17%.

Populārāko valstu saraksts, uz kurām Latvijas iedzīvotāji plāno pārcelties, pārsteidz ar faktu, ka starp tām nav Lielbritānijas – tradicionāla emigrācijas topu līdera:

1. Vācija – 14% aptaujāto plāno pārcelties tieši uz šo valsti,

2. Spānija – 11%,

3. Norvēģija – 9%,

4. Zviedrija – 7%,

5. Krievija – 7%.

“Mazliet ironiski, ka uz liberālo Zviedriju plāno pārcelties tikpat daudz cilvēku, cik uz autokrātisko Krieviju, un nav atšķirību pat starp aptaujāto vecuma grupām, kaut arī varētu pieņemt, ka uz Krieviju vēlas doties vecāka gada gājuma cilvēki, bet uz Zviedriju – jaunieši. Patiesībā cilvēki vecumā no 40 līdz 59 gadiem lielākoties plāno pārcelties uz Spāniju, bet jauni cilvēki vecumā no 18 līdz 39 gadiem – uz Vāciju un Norvēģiju,” komentē valodu skolas vadītāja.

“Tā kā uz ārvalstīm parasti pārceļas ģimenes ar bērniem, mums ļoti bieži raksta un jautā par ikdienišķām lietām: kā atrast darbu, kā iekārtot bērnus skolā vai bērnu dārzā, cik ilgi kādā valstī var atrasties dzīvesbiedrs, ja tas nestrādā, kādi nodokļi ir jāmaksā. Atbildot šim pieprasījumam, mēs ar komandu nolēmām paplašināt piedāvājumu ārpus valodu apmācības un sagatavojām integrācijas kursu, kurā tiem, kas plāno pārcelties, būs iespēja satikties ar ekspertiem un uzdot savus jautājumus, saņemot kompetentas atbildes. Jo ļoti bieži radinieki un draugi nezina kaut kādas nianses, kas ir svarīgas tieši jūsu ģimenei,” stāsta Darja, piebilstot, ka patlaban šāds kurss ir pieejams cilvēkiem, kas vēlas pārcelties uz Norvēģiju. Taču nākotnē plānoti kursi arī tiem, kas domā doties uz Lielbritāniju un Spāniju.

Aptauja arī atklāja, ka latviešu vidū divas reizes mazāk cilvēku vēlas pārcelties nekā krieviski runājošo vidū: attiecīgi 20% un 39% aptaujāto. Viennozīmīgi pārcelties neplāno 61% latviski runājošu un 41% krieviski runājošu respondentu.

Aptauju 2022.gada oktobrī veica pētījumu aģentūra Norstat Latvia, tajā piedalījās 1009 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Attēls: ilustratīvs (pexels.com)