Zemūdens akmeņi darījumos ar nekustamo īpašumu

Piemēram, iegādātais īpašums fiktīvi izīrēts vai iznomāts citai personai, vairākkārt pārdots, ieķīlāts vai ar komunālo maksājumu parādu. Šīs problēmsituācijas būtu iespējams novērst, privāta līguma vietā izvēloties slēgt darījuma līgumu notariālā akta formā, – skaidro Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Nepilnīga darījuma līguma satura izpratne un nepietiekamās zināšanas par tā radītajām juridiskajām sekām visbiežāk ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijas iedzīvotāji joprojām nekustamo īpašumu darījumos lielākoties izvēlas slēgt privātos līgumus, tādējādi palielinot krāpšanas risku. „Ja, slēdzot darījumu, rodas kaut nelielas šaubas vai moka neziņa, vislabāk ir uzticēt darījuma noformēšanu speciālistam un laikus apzināt iespējamos riskus, pārliecināties par informācijas patiesumu un darījuma līgumu sastādīt atbilstoši savām vēlmēm,” skaidro S. Stīpniece.

Visbiežāk cilvēki vēršas pie notāra, lai saņemtu nostiprinājumu privātajam līgumam, kas apliecina jau noslēgtu darījumu. „Lai gan šī darījuma forma ir visbiežāk izmantotā un šķiet visērtākā, juridiskās drošības sajūta ir tikai šķietama. Izvēloties privāto līgumu kā darījuma apliecināšanas formu, iesaistītajām pusēm savstarpēji jāpaļaujas gan uz darījuma partneru nolūku, gan sniegtās informācijas patiesumu. Bieži redzam situācijas, kad pircējs nav informēts, piemēram, par jaunajā mājoklī deklarētiem svešiniekiem, kuri piesaka savas tiesības uz dzīvošanu īpašumā, vai lieliem komunālo maksājumu parādiem. Šādos gadījumos jaunais īpašnieks ir teju bezspēcīgs, un viņam paša spēkiem jātiek galām ar neveiksmīgā darījuma sekām,” stāsta S. Stīpniece.

Problēmas ar tikko kā iegādāto nekustamo īpašumu var rasties arī, noformējot to Zemesgrāmatā, ja iepriekšējais īpašnieks nav bijis godprātīgs nodokļu maksātājs un īpašumam uzkrāts nekustamā īpašuma nodokļa parāds. Jāņem vērā, ka šādā gadījumā īpašums netiks ierakstīts Zemesgrāmatā līdz brīdim, kad parāds būs samaksāts. Sandra Stīpniecevērš uzmanību, ka, neapdomīgi izturoties pret darījuma noformēšanu, nereti var sastapties pat ar situācijām, kad īpašums tiek pārdots vairākkārt un par tā īpašnieku valsts un likuma priekšā kļūst persona, kura pirmā iesniegusi dokumentus Zemesgrāmatas nodaļā. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem un sarežģījumiem pat vairāku gadu garumā, LZNP priekšsēdētāja rekomendē, slēdzot nekustamā īpašuma darījumu, izvēlēties publisko līgumu jeb notariālo aktu.

„Pavirši izturoties pret nekustamo īpašumu darījumu noformēšanu, tiek sniegts „lāča pakalpojums” pašam sev. Uzticot darījuma noformēšanu un līguma sagatavošanu notāram, iesaistītās puses var būt drošas, ka, sazinoties ar valsts iestādēm, tiks pārbaudītas līdzēju identitātes, īpašuma piederība. Gadījumā, ja tas ir ieķīlāts, iznomāts vai kā citādi apgrūtināts, darījuma partneri par to tiks informēti. Tāpat  notārs noskaidro, vai īpašums nav laulāto kopmanta, vērš pušu uzmanību uz līguma nosacījumu niansēm, izstrādā līguma projektu atbilstoši pušu vēlmēm, kā arī skaidro to tiesiskās sekas. Šādā gadījumā, pat ja īpašuma pārdevējs noklusē svarīgu ar noskatīto īpašumu saistītu informāciju, notārs pēc veiktās pārbaudes, to dara zināmu pircējam, dodot iespēju lēmumu par darījuma lietderību vēlreiz apsvērt,” norāda S. Stīpniece.

Plašāk par nekustamo īpašumu darījumu riskiem ikvienam būs iespēja saņemt bezmaksas konsultācijās LZNP rīkotajās gadskārtējās Notāru dienās, kas šogad notiks 4. un 5. martā. To ietvaros notāri visā Latvijā savos birojos, kā arī t/p Alfa īpaši izveidotā notāru konsultāciju punktā bez maksas skaidros, kā nodrošināt savu tiesisko drošību, slēdzot nekustamo īpašumu darījumus, kā arī sniegs konsultācijas par citiem juridiskiem jautājumiem.

Attēls: ilustratīvs