Zaļais režīms tirdzniecībā nozīmē dzīvību – gan cilvēkiem, gan biznesam

Jau šonedēļ Ministru kabinets pieņems galīgos lēmumus par epidemioloģiskās drošības prasībām no 15. novembra. Lēmumi vistiešākajā veidā skars arī Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgo nozari – tirdzniecību. Tāpēc, kamēr vēl nav par vēlu, gribu mudināt valdības pārstāvjus pieņemt datos, nevis pieņēmumos un mītos balstītus lēmumus. Savukārt tirdzniecības nozares dalībniekus – gan lielākus, gan mazākus – aicinu būt patiesi sociāli atbildīgiem, ar savu piemēru rādot, ka jau normālā drošās iepirkšanās realitāte var būt tikai “zaļajā režīmā”, jo tikai tā ilgtermiņā var izdzīvot gan bizness, gan, pats galvenais, tā klienti – mēs, cilvēki.

Kas jādara, lai “zaļais režīms” tirdzniecības nozarē būtu patiešām jēgpilns? Tas ir jāpiemēro visām septiņām nedēļas dienām bez izņēmumiem. Tādējādi tiks panākts balanss pašreizējās realitātes “šopinga trīsvienības” ietvaros. Tiks ievērotas gan vakcinēto patērētāju, kas nu jau ir vairākumā (gandrīz 56% Latvijas iedzīvotāju), vēlmes un intereses, gan uzņēmēju vajadzības, kas pandēmijas ietekmē diemžēl nonākušas otrajā prioritāšu plānā. Vienlaikus ir ticība, ka šāda pieeja nāktu par labu arī epidemioloģiskās situācijas normalizēšanai Latvijā, kas šobrīd ir ārpus jebkādas kritikas un veselā saprāta – lai arī vakcinācija jau ilgstoši ir pieejama ikvienam iedzīvotājam bez maksas, tomēr slimnīcas ir pārpildītas ar Covid-19 pacientiem, kas lielākoties nav līdz galam vai vispār vakcinējušies, citas valstis sūta mums medicīniskās palīdzības kravas, bet tik un tā Latvija ir līderis statistikā pēc mirstības no koronavīrusa.

Galvenais pamatojums, kāpēc tirdzniecībai, bet jo īpaši lielajiem tirdzniecības centriem, ir jāļauj strādāt zaļajā režīmā septiņas dienas nedēļā – atšķirībā no pirmspandēmijas ēras, tagad pircēju plūsma veikalos ir identiska katru dienu. Proti – cilvēki lielajos centros vienlīdz bieži iepērkas kā pirmdienās un trešdienās, tā arī piektdienās, sestdienās un svētdienās. Identisku ainu redzam arī “Domina Shopping” plūsmas skaitītāju atskaitēs, kā arī, pēc mums pieejamās informācijas, arī citos lielajos tirdzniecības centros situācija ir līdzvērtīga. Tamdēļ šobrīd valdībai liegt iepirkšanās centriem strādāt brīvdienās, aizbildinoties ar pieņēmumu, ka šajās dienās cilvēki tur dodas “dzīvesstila meklējumos” vai ar mērķi izklaidēties, būtu aplami, jo apmeklētāju plūsmas dati rāda pretējo, kā arī izklaide joprojām ir aizliegta ar likumu.

Ne mazāk svarīgi ieguvumi vairumam iedzīvotāju, ja lielveikali zaļajā režīmā varēs strādātu katru dienu – pircēju plūsma mēreni izlīdzināsies visas nedēļas ietvaros, uz ielām pie veikaliem neveidosies pārāk lielas rindas un katrs iepirksies sev ērtākā laikā. Visbeidzot – šāds modelis ļaus tirdzniecības centru nomniekiem pilnā apmērā nodarbināt savu personālu, pārdevējus.

Bet kādi ir riski, ja tomēr tirdzniecības centriem tiks atņemta iespēja zaļajā režīmā strādāt arī sestdienās un svētdienās? Lūdzu nenovērtēt par zemu – tās nav “tikai” divas brīvdienas! Tās ir divas pilnvērtīgas dienas jeb gandrīz 30% no nedēļas, ar kurām rēķinās ikkatrs no mums – gan privātpersonas, kurām darbadienas viņu aizņemtības vai citu iemeslu dēļ neder nepieciešamo pirkumu veikšanai, gan uzņēmēji, kuri grib šajā laikā nodrošināt ne vien savu pakalpojumu pieejamību klientiem, bet arī darbu darbiniekiem.

Taču, ja tirdzniecības centriem tiks uzlikts embrago pilnvērtīgam darbam brīvdienās pēc zaļā režīma principiem, lēmuma pieņēmējiem jeb valdībai jābūt gataviem sastapties gan  ar virkni negatīvām sekām, gan arī jāgatavojas papildu atbalsta sniegšanai uzņēmējiem.

Ja atļautā apmeklētāju caurlaidība veikalos (ne mazāk kā 15 m² vienam klientam no tirdzniecības telpas) paliks nemainīga, tad pircēju plūsma uz veikaliem darba dienās varētu pieaugt par teju 40%! Būtībā tie, kuriem būs liegta iepirkšanās brīvdienās, nāksies savus pirkumus veikt darbadienās. Rezultātā uz ielām pie veikaliem gada aukstākajā sezonā veidosies pircēju rindas. Bet, tuvojoties novembra un decembra svētkiem, cilvēku vēlme apmeklēt tirdzniecības centrus būs vēl lielāka, līdz ar to arī rindas uz ielām pie tiem darbadienās būs lielākas.

Tajā pat laikā liegums, tā dēvētajiem, “otrās nepieciešamības” (apģērbu, apavu u.tml.) veikaliem strādāt brīvdienās var nozīmēt arī to, ka pārdevēju nodarbinātība tajos var nokrist līdz 70% vai pat 50%. Reizē tas būs arī zaudējums valsts kasei, jo, nerodot normālas iepirkšanās iespējas brīvdienās te pat Latvijā, cilvēki turpinās braukt uz tuvākajām kaimiņvalstīm, tādējādi atstājot savu naudu Lietuvā un Igaunijā.

Bet to var novērst, ja vien valdība pieņems lēmumu ļaut mūsu nozarei zaļajā režīmā strādāt 7 dienas nedēļā. Tas būs gan cerību signāls tirdzniecības platību nomniekiem, gan arī veids, kā mērenāk izlīdzināt vakcinēto pircēju plūsmu visas nedēļas ietvaros un vienlaikus, ceru, arī motivators pārējai sabiedrības daļai saņemt vakcīnu un atkal dzīvot zaļu dzīvi.

T/c “Domina Shopping” direktore Dina Bunce

Vizuālais materiāls: publicitātes