Vēl šonedēļ var pieteikties līdzfinansējumam siltumsūkņu iegādei un uzstādīšanai

Izglītības, kultūras un inovatīvo projektu asociācija (IKIPA) aicina izmantot iespēju pieteikties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) atbalsta programmai siltumapgādē izmantoto koksnes sadedzināšanas iekārtu nomaiņai pilsētās. Kopējais pieejamais Eiropas Savienības finansējums projektu īstenošanai sasniedz 12,44 milj. eiro.

Siltumenerģijas ražošanai Latvijā joprojām visvairāk izmanto biomasu – koksni jeb malku un dažādus koksnes kurināmā izstrādājumus, piemēram, granulas, briketes. Turklāt VARAM izstrādātajā Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2021.-2030. gadam minēts, ka jau 2014. gada dati rāda – vairāk par pusi no smalko daļiņu PM₁₀ piesārņojuma rada mājsaimniecības. Tādēļ eksperti atgādina, ka īpašu uzmanību jāpievērš tam, lai šo kurināmo izmantotu efektīvi – lai iegūtu iespējami daudz enerģijas un iespējami maz ietekmētu vidi un veselību.

Edgars Vīgants, Rīgas Tehniskās universitātes Energotehnikas un vides zinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta asociētais profesors un vadošais pētnieks, skaidro: “Sadedzinot biomasu, rodas vairāki simti sarežģītu bioķīmisku reakciju. Smalkās daļiņas rodas, ja krāsnī vai apkures katlā ir nepareizi vai slikti nodrošināts degšanas process (neatbilstošs skābekļa saturs, zema degšanas temperatūra) – ja degšanas reakcija nenotiek līdz galam.”

Arī sliktas kvalitātes un neefektīvas krāsnis, plītis un apkures iekārtas rada piesārņojumu – gaisā izdalās smalkās daļiņas PM_2,5 un PM₁₀, kas ir viens no galvenajiem gaisa piesārņojuma veidiem Latvijā. Tie ir mikroskopiski, cilvēka acij neredzami puteklīši, kas nonāk gaisā un ietekmē elpceļus, plaušas, sirds un asinsvadu sistēmu. Īpaši tas skar blīvi apdzīvotas pilsētas – Rēzekni, Liepāju, Rīgu, kur piesārņojuma robežlielumi tuvojas vai jau pārsniedz normatīvus.

Normunds Kadiķis, Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs atgādina, ka videi un veselībai nekaitīgas iekārtas būtiski izvēlēties tādēļ, ka gaisa kvalitāte jau gadiem ilgi tiek uzskatīta par galveno problēmu, kas ietekmē veselību. “Eiropas vides aģentūra aprēķinājusi, ka apmēram 400 000 priekšlaicīgu nāves gadījumu Eiropas reģionā ik gadu ir tieši sliktas gaisa kvalitātes dēļ. Un smalkās daļiņas PM_2,5 un PM₁₀ ir galvenais faktors, kas to veido. Pašlaik Eiropas Savienības (ES) direktīvas noteiktie robežlielumi ir maigāki nekā Pasaules veselības organizācijas vadlīnijas, un ES tās pārskata – nākotnē prasības būs stingrākas. Turklāt jāņem vērā, ka “ielaižot” situāciju, tas kļūs par aizvien dārgāku procesu, jo būs jāiegulda jaunās un sarežģītās tehnoloģijās.”

Aneka Kļaviņa, Rīgas Stradiņa universitātes Aroda un vides medicīnas katedras docente, aicina arī ikdienā pievērst uzmanību telpu mikroklimata apstākļiem – tie ir fizikālo, ķīmisko, mikrobioloģisko faktoru kopums, kas raksturo gaisu telpās. Nelabvēlīgi iekštelpu vides apstākļi var veicināt pašsajūtas pasliktināšanos, nogurumu, koncentrēšanās spēju zudumu, miegainību, galvassāpes, galvas reiboņus, sausu ādu, gļotādas kairinājumu, aizliktu degunu, sausu rīkli, sausu klepu, sausas un apsārtušas acis, acu asarošanu, alerģiskus izsitumus, apgrūtinātu elpošanu, saaukstēšanos u.c.

Kad laiks mainīt apkures iekārtu? Kad tā sāk slikti pildīt savu funkciju – notiek siltuma noplūde, tā izdala dūmus. Modernākām iekārtām ir sensori, kas palīdz apturēt to darbību, kad nepieciešama apkope vai konstatēta kāda problēma. Tāpat jāņem vērā, ka pašlaik iekārtu maiņu motivē ekonomiskie apstākļi – kurināmā cenas pieaug un daudzi apsver mainīt kurināma veidus. Eksperti uzsver – tas bieži vien ietekmē daudz vairāk nekā dzīvesstila un paradumu maiņa, rūpes par gaisa piesārņojuma samazināšanu.

Šonedēļ noslēgumam tuvojas otrais uzsaukums Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai 85% apjomā siltumsūkņu iegādei (kā pamata siltumapgādes risinājums) un uzstādīšanai. Tas ir viens no četriem finansējuma posmiem, lai Latvijā samazinātu apkures iekārtu radīto gaisa piesārņojumu un tā negatīvo ietekmi.

Madara Austriņa, CFLA Projektu atlases departamenta Vides un digitalizācijas projektu atlases nodaļas vadītāja, vērš uzmanību, ka CFLA programma ir paredzēta tieši pilsētu iedzīvotājiem ar mērķi mazināt gaisa piesārņojumu, nomainot neefektīvas koksnes apkures iekārtas. “Kopā ir četri uzsaukumi, pašlaik rit pēdējā projektu iesniegšanas nedēļa siltumsūkņu iegādei. Uzreiz pēc tam tiks izsludināts uzsaukums granulu katlu uzstādīšanai, 2024. gada pavasarī būs pēdējais, kurā varēs iegādāties kādu no iepriekšminētajiem risinājumiem, pieslēgties pilsētu centralizētajai siltumapgādei vai uzstādīt gaiss-gaiss siltumsūkņus, kas otrajā uzsaukumā nav atbalstāmi. Vēl pietiek laika pieteikties.”

Atbalsta programmai var pieteikties pilsētu iedzīvotāji, kas dzīvo privātmājās, rindu un dvīņu mājās, nelielās daudzdzīvokļu mājās (indikatīvi līdz 12 dzīvokļiem), kur apkure līdz šim nodrošināta ar koksnes biomasu (malku, briketēm, granulām, šķeldu), daudzdzīvokļu mājās pieļaujamas arī akmeņogles vai kūdra. Vēl būtiski ņemt vērā, ka ēkai jābūt ekspluatētai – apdzīvotai vismaz pēdējos 3 gadus, lietderīgajai platībai jābūt lielākai par 50 m² un ēkai jābūt nodotai ekspluatācijā vismaz 7 gadus. Turklāt ēkas energoefektivitātes klase nedrīkst būt zemāka par E, kas ir viena no zemākajām klasēm, un siltumenerģijas jauda nevar pārsniegt 50 kW. Plašāka informācija par programmu un tās nosacījumiem https://www.cfla.gov.lv/lv/2236-gaisa-piesarnojumu-mazinosu-pasakumu-istenosana-uzlabojot-majsaimniecibu-siltumapgades-sistemas, kā arī www.cfla.gov.lv, rakstot uz elektroniskā pasta adresi silti@cfla.gov.lv vai zvanot uz konsultatīvo tālruni 24002700.

Diskusijā “Pareizi lietotas apkures iekārtas un atbalsts novecojušu iekārtu maiņai” piedalījās:

• Madara Austriņa, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Projektu atlases departamenta Vides un digitalizācijas projektu atlases nodaļas vadītāja;

• Edgars Vīgants, Rīgas Tehniskās universitātes Energotehnikas un vides zinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta asociētais profesors un vadošais pētnieks;

• Normunds Kadiķis, Veselības inspekcijas vides veselības nodaļas vadītājs;

• Aneka Kļaviņa, Rīgas Stradiņa universitātes Aroda un vides medicīnas katedras docente.

Ieraksts pieejams Facebook lapā “Mana vide” https://fb.me/e/7Rn0JzRnh.

Foto: publicitātes