Turpina pieaugt vidējā atalgojuma starpība starp Rīgu un citām Latvijas pilsētām

Pētījuma rezultāti liecina, ka 2015. gadā vidējā neto mēneša darba samaksa, ieskaitot prēmijas, ir pieaugusi par 5%. Augstākais vidējais mēneša neto atalgojums joprojām ir tādos biznesa sektoros strādājošajiem kā IT, finanses, telekomunikācijas, bet zemākais – izglītība, kultūra un veselības aprūpe. Savukārt lielākās algas ir vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem, kā arī dažādiem kvalificētiem speciālistiem IT, finanšu, mārketinga un  pārdošanas jomā.

Salīdzinot pētījuma datus Latvijas reģionos un lielākajās pilsētās, jāsecina, ka vidējā neto darba samaksa Rīgā un Daugavpilī atšķiras pat par 59%, kas ir par 13% lielāka atšķirībā nekā pētījuma datos pirms gada. Zemākais vidējais atalgojums ir Latgales reģionā, bet augstākais – Pierīgā. Salīdzinot pētījuma rezultātus reģionos, lielākā atšķirība ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, kas varētu liecināt par iespējamo aplokšņu algu īpatsvaru, ir vērojams Pierīgā (32%) un Latgalē (28%), bet kopumā visa valstī – vidēji 26%.

“Situācija darba tirgū katru gadu, no vienas puses, uzlabojas, samazinoties bezdarbam un palielinoties darba vietu skaitam un atalgojumam, savukārt no otras puses – pasliktinās, jo darbspējīgo iedzīvotāju skaits turpina samazināties. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem ne tikai kļūst grūtāk piesaistīt darbiniekus, bet arī vairāk ir jādomā, kā veicināt pašreizējo darbinieku apmierinātību un motivāciju, jo pastāv augsti darbinieku rotācijas riski. Lai veidotu sekmīgu personālvadības politiku, liela daļa uzņēmumu saviem darbiniekiem katru gadu uzlabo darba nosacījumus un apstākļus – gan palielinot atalgojumu, gan piedāvā plašāku labumu grozu, ” stāsta „CV-Online Latvia” vadītājs Aivis Brodiņš.

Papildus mēneša algai saņemto bonusu vidū trīs populārākie joprojām ir bezmaksas dzērieni (tēja, kafija, minerālūdens utt.), veselības apdrošināšana un uzņēmuma neformālie pasākumi. Tāpat visai bieži papildus mēneša algai saņemto labumu vidū ir apmaksātas mobilā tālruņa sarunas un internets, kā arī brīva diena slimības dēļ, elastīgs darba laiks un papildus kursi un semināri. Tomēr turpat katrs sestais no aptaujātajiem atzinis, ka līdz ar mēneša algu nesaņem nekādus papildus labumus.

Komentējot ekonomisko situāciju, ”SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis stāsta: “Šogad atalgojumā vērosim salīdzinoši strauju vidējās darba samaksas kāpumu. Tomēr pieauguma temps varētu balansēt ap 5%, jo salīdzinājumā ar 2015. gadu šogad minimālās algas palielināšanas ietekme būs mazāka. Aktivitātes darba tirgū liecina, ka atalgojuma izmaiņas visdrīzāk būs saistītas ar jomu speciālistiem un vadības darbiniekiem. Noteiktās nozarēs izmaiņas darba samaksā, vairāk gan statiski, var nest cīņa ar ēnu ekonomiku. Taču ir jārēķinās, ka atalgojuma kāpuma un pašreizējā darbaspēka nodokļu sloga, kā arī plašo iespēju dēļ interese palikt ēnā būs milzīga.”

Latvijas algu un atlīdzību pētījuma 2015 metodoloģija: kvantitatīvā aptauja un kvalitatīvā izpēte

Pētījums norisinājās plašākajā algu informācijas datubāzē Latvijā – Algas.lv. Pētījuma dati tika iegūti no 2015. gada janvāra līdz decembrim, apkopojot informāciju gandrīz par 21 tūkstoti respondentu.

Papildus kvantitatīvajai metodei tika izmantota arī kvalitatīvā pētniecības metode, “CV-Online Latvia” personāla atlases projektu vadītājiem apzinot darba devējus un noskaidrojot piedāvāto atalgojumu šo uzņēmumu darbiniekiem dažādās amatu kategorijās.

Biznesa žurnāla “Kapitāls” aprīļa numurā ikviens var iepazīties ar Latvijā strādājošo vidējo atalgojuma līmeni 160 amatu pozīcijās, kas sagrupētas 19 kategorijās, kā arī atalgojuma līmeni dažādos biznesa sektoros un Latvijas reģionos.

“Žurnālā, kas veikalos būs jau pirms svētkiem, pārskatāmā veidā publicējam ne vien vidējās algas dažāda lieluma uzņēmumos, bet arī darba devēju un ekspertu situācijas vērtējumus,” atzīmē žurnāla “Kapitāls” vadītājs Juris Kabakovs: “Mūsu partneru veiktā aptauja par labākajiem darba devējiem gan liecina, ka atalgojums nav galvenais iemesls, kāpēc darbinieki vēlas pie viņiem strādāt, taču kopumā Latvijā šī faktora nozīmi darba vietas izvēlē, protams, nedrīkst novērtēt par zemu.”

Interneta personāla atlases uzņēmums “CV-Online Latvia” jau trešo gadu veic Latvijas algu un atlīdzību pētījumu, kurā tiek apkopota informācija par reālo neto darba samaksu 160 profesijās, 35 biznesa sektoros, arī Latvijas reģionos. Pētījumā atspoguļotā darba samaksa ietver arī citus ienākumus, piemēram, autoratlīdzības un iespējamās aplokšņu algas. Tā galvenais mērķis ir atspoguļot atalgojumu dažādās amatu kategorijās strādājošajiem un nodrošināt informatīvu ziņojumu par to gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem.

Foto: ilustratīvs