TOP-3 populārākās iedzīvotāju apņemšanās veselības uzlabošanai jaunajā gadā

Gada nogalē “Mēness aptieka” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” veica aptauju, skaidrojot, kādas apņemšanās veselības stiprināšanai Latvijas iedzīvotāji iecerējuši īstenot šogad. Veselības solījumu topā: mazāk stresa, kvalitatīvs miegs un regulāras fiziskās aktivitātes ikdienā.

Brīdis pēc gadu mijas ierasti ir laiks, kad daudzi no mums izvērtē savu dzīvesveidu un apņēmīgi sper pirmos soļus, lai uzsāktu ar labāku veselību un dzīvi saistītus paradumus. Kādam tas būs sen atliktais sporta zāles abonements, citam – veselībai nedraudzīgu ieradumu pārskatīšana.

Internās medicīnas ārste “Veselības centru apvienībā” Inga Orleāne atzīst: “Iedzīvotāju apņemšanās – mazināt stresu, uzlabot miega kvalitāti un būt fiziski aktīvākiem – ir ļoti nozīmīgas un atbilst mūsdienu cilvēku lielākajiem izaicinājumiem, domājot par savu veselību. Hronisks stress un miega trūkums ilgtermiņā negatīvi ietekmē gan sirds un asinsvadu veselību, gan psihoemocionālo labsajūtu, mūsu imunitāti. Regulāras, veselības stāvoklim atbilstošas fiziskās aktivitātes ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā vienlaikus uzlabot miegu un samazināt stresa līmeni. Svarīgi šīs apņemšanās īstenot pakāpeniski, veidojot noturīgus ikdienas paradumus, kas sniedz ilgtermiņa ieguvumus veselībai.”

Aptaujā iedzīvotājiem vaicāts, kādas apņemšanās viņiem šķiet reāli īstenojamas 2026. gadā. Visbiežāk aptaujātie nākamgad iecerējuši mazināt stresu un vairāk laika veltīt atpūtai – tā norādījuši 37 %. Vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju plāno labāk rūpēties par kvalitatīvu miegu, ievērojot vismaz 7 stundu miega režīmu diennaktī, turklāt 18 līdz 29 gadus vecu jauniešu vidū šādi atbildējušo skaits sasniedz pat 54 %.

Tāpat 32 % šogad ikdienā vēlas uzturēt fizisko slodzi, vismaz 150 minūtes nedēļā nodarbojoties ar mērenām fiziskām aktivitātēm, un biežāk to plāno jaunieši (42 %), bet ievērojami retāk – cilvēki vecumā 50 – 59 gadi (25 %). Tāpat fiziskās slodzes uzturēšanā ikdienā biežāk bijusi aktuālāka rīdziniekiem (37 %) nekā, piemēram, Zemgalē dzīvojošajiem (20 %).

Teju trešdaļa jeb 28 % aptaujāto, rūpējoties par veselību, šogad iecerējuši vismaz reizi gadā veikt profilaktiskās pārbaudes un analīzes, biežāk tieši aptaujātie vecuma grupā 60 līdz 74 gadi (34 %), bet retāk – 30 līdz 49 gadus vecie (23 %).

Kā citus veselības solījumus jaunajā gadā 19 % minējuši veselīga uztura paradumu stiprināšanu – dienā uzņemot vismaz 500 gramus dārzeņu augļu un ogu. Savukārt 17 % aptaujāto aktuāla ir atteikšanās no kaitīgajiem ieradumiem, vairāk iedzīvotājiem vecumā 30 līdz 39 gadi (24 %) un katram piektajam jeb 20 % vecumā 18 līdz 29 gadi. Skatoties reģionālā griezumā, Latgalē dzīvojošie cīnīties ar kaitīgiem ieradumiem apņēmušies biežāk – 25 %, bet vidzemnieku vidū šādi atbildējuši 13 % aptaujāto.

Vēl 13 % domā, ka varētu nākamgad ierobežot cukura patēriņu, rūpējoties, lai tas nepārsniedz speciālistu rekomendēto dienas devu.

Attēls: publicitātes