Studente no Ukrainas: Latvijā ar pirmo mēģinājumu atradu labu darbu

Šobrīd Latvijā mācās ap 10 000 ārvalstu studentu, kas ir par 20% vairāk nekā pērn un uz pusi vairāk nekā 2014. gadā. Kopumā tie ir 12% no visa studējošo skaita. Neraugoties uz situāciju pasaulē, studenti turpina izvēlēties Latviju kā savu studiju galamērķi, tomēr pandēmija būtiski ietekmējusi studējošo iespējas atrast darbu. Kādas ir nodarbinātības iespējas ārvalstu studentiem, cik viegli vai grūti ir atrast darbu ar salīdzinoši nelielām latviešu valodas zināšanās un, vai tiešām ārvalstu studenti strādā tikai ēdināšanas uzņēmumos, stāsta Biznesa augstskolas Turība studente Jeļizaveta Nesterenko no Ukrainas. Viņa dalās savā darba meklēšanas pieredzē, norādot, ka labu darbu Latvijā izdevās atrast ar pirmo mēģinājumu. 

Darba meklējumi nebija ilgi

Latvijā ierados 2019. gada septembrī, lai uzsāktu studijas starptautiskās komunikācijas vadības programmā. Pāris mēnešus vēlāk – novembrī – sāku meklēt arī darbu, lai paralēli iegūtu arī praktisko pieredzi. Sapratu, ka ar savu nodarbību grafiku varu apvienot studijas un atļauto darba apjomu – 20 stundas nedēļā. Meklējumi nebija ilgi, jo jau tajā pašā mēnesī sāku strādāt. Darba piedāvājumus meklēju pati, pētot sludinājumus. Darba vieta, kurā pašlaik strādāju, bija vienīgā, uz kuru paspēju pieteikties, jo man uzreiz atbildēja apstiprinoši un nebija nepieciešams turpināt meklējumus.

Latviešu valodas zināšanu nepieciešamība

Tā kā tikko biju ieradusies Latvijā, manas valsts valodas zināšanas bija gaužam pieticīgas, tomēr darbam tas netraucēja. Arī kolēģi runā angļu valodā, tāpēc strādājot neizjutu komunikācijas barjeras. Runājot par latviešu valodas zināšanām, varu piebilst – pat, ja darbā tieši tās nebūs nepieciešamas, meklējot darbus tās būs būtiskas. Lielā daļā privātā sektora uzņēmumos darba devēji vēlas, lai darbiniekam būtu latviešu valodas zināšanas, vismaz pamata līmenī. Valsts iestādēs prasības, protams, ir augstākas. 

Divdesmit stundas nedēļā

Ārvalstu bakalaura studentiem ir tiesības uz nodarbinātību līdz divdesmit stundām nedēļā, taču uzskatu, ka students var strādāt arī pilnu slodzi. Ja nodarbību grafiks nav pārāk noslogots, ir iespējams strādāt vakaros vai brīvdienās. Pati sākumā strādāju divdesmit stundas. Prakses laikā nostrādāto stundu skaits nedēļā pieauga, jo praksi izgāju tajā pašā uzņēmumā, kurā strādāju. Ja darba devēji ir gatavi piedāvāt studentiem vairāk stundu nedēļā un ir studenti, kas spēj apvienot to ar mācībām, kāpēc to neļaut?

Spēja savienot studijas ar darbu

Uzskatu, ka visiem jauniešiem ir jāstudē un studijas gandrīz vienmēr ir iespējams savienot ar darbu. Viss atkarīgs no studiju grafika un izvēlētās nozares. Darba pieredze studiju laikā sniedz nepieciešamo praksi un sagatavo darba tirgum, tiklīdz augstskola būs absolvēta. Darbs studiju laikā ļauj studentam apgūt teorētiskās zināšanas kopā ar praktiskajām iemaņām. Tā ir lieliska pieredze, kuru jāizmanto ikvienam studentam – īpaši, ja ir apņēmība, vēlme un elastīgs nodarbību grafiku.

Darba un studiju apvienošana Ukrainā

Mana pirmā darba pieredze ir iegūta svešā valstī, tomēr varu minēt, ka Ukrainā studentiem ir daudz lielāka slodze studijās, tāpēc apvienot studijas ar darbu ir praktiski neiespējami. Studentu brīvais laiks ir ļoti ierobežots – visa koncentrēšanās tikai uz studijām. Turklāt ne visi darba devēji ir pretimnākoši, lai pielāgotu darba stundas nodarbību grafikam. Tas krietni apgrūtina iespēju strādāt paralēli studijām.  

Plānos augstskolas absolvēšana un valodas apguve

Šobrīd man nav plašu karjeras plānu – vēlos absolvēt augstskolu. Tas ir mans šī brīža lielākais mērķis. Vēl vēlos apgūt latviešu valodu, vismaz tik labā līmenī, lai varētu sevi attīstīt Latvijā. Skaidri zinu, ka Ukrainā nevēlos atgriezties. Man ļoti patīk ceļot un iepazīt visu jauno, tāpēc plānoju maģistrantūras studijās izvēlēties augstskolu kādā citā valstī. 

Autore: Biznesa augstskolas Turība studente Jeļizaveta Nesterenko

Foto: publicitātes