Šogad algas augs par 8%

Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati rāda, ka bruto darba samaksa, t.i., atalgojums pirms nodokļu nomaksas, pērn palielinājās par 11,9%, un gada laikā tas bija vidēji 1537 eiro. Pēdējās desmitgades laikā 2023.gads bija otrais gads, kad algu izaugsme bija mērāma ar divciparu skaitli. Izturīgais darba tirgus un iepriekš augstā inflācija bija galvenie iemesli straujajam darba samaksas kāpumam pērn. Turklāt zemāku algu galā izaugsmi veicināja arī minimālās algas palielināšana par 24%.

Algu pieaugums tika fiksēts pilnīgi visās nozarēs. Sabiedriskajā sektorā tas bija nedaudz lielāks (13,1%) nekā privātajā sektorā (11,5%). Visstraujāk vidējais bruto atalgojums palielinājās (15-18% apmērā) lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē, transporta un uzglabāšanas nozarē, valsts pārvaldē un aizsardzībā, kā arī izglītībā. Savukārt vislēnākais pieaugums, par aptuveni 4-7%, tika reģistrēts administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā, kā arī veselības un sociālajā aprūpē.

Vidējā neto darba samaksa jeb alga pēc nodokļu nomaksas pērn palielinājās par 11,3% līdz 1119 eiro. Straujais algu kāpums un inflācijas mazināšanās nozīmēja, ka reālā neto alga jeb strādājošo pirktspēja pērn uzlabojās par 2,2%. Pirktspēja gan vēl nav pilnībā atguvusies no cenu lēciena, un 2021. gada līmeni tā, visticamāk, sasniegs šī gada otrajā pusē. Tomēr jau tagad pirktspējas uzlabošanās pozitīvi ietekmē iedzīvotāju noskaņojuma rādītājus. Aptaujas rāda, ka šī gada sākumā ir uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par personīgo finanšu situāciju tuvākajam gadam un pieaug iedzīvotāju īpatsvars, kas apsver lielāku pirkumu veikšanu. Šīm tendencēm arvien vairāk būtu jāatspoguļojas arī reālos pirkumos, veicinot mājsaimniecību patēriņa atkopšanos.

Sagaidām, ka šogad algu kāpums kļūs nedaudz mērenāks, bet tāpat gana straujš salīdzinājumā ar Eiropas vidējiem rādītājiem. Izskatās, ka algu kāpums nedaudz sabremzējās jau pērnā gada nogalē – ceturtajā ceturksnī bruto algas izaugsme palēninājās līdz 11,6%, bet decembrī tā bija 9,9%. Prognozējam, ka šogad algas augs par vidēji 8%. Galvenie iemesli lēnākam algu kāpumam ir joprojām visai vārga ekonomikas attīstība, darba tirgus rādītāju vājināšanās, uzņēmumu pelnītspējas mazināšanās un arī zema inflācija.

Pērnā gada nogalē un šī gada sākumā ir nedaudz audzis bezdarbs un mazinājies darbaspēka trūkums. Vāja pieprasījuma apstākļos daži uzņēmumi samazina darbinieku skaitu. Ietekme nav ļoti liela, bet tomēr varētu mazliet apslāpēt darbinieku spēju kaulēties par lielākām algām. Lai gan šogad vēl, ļoti iespējams, daļa darbinieku mēģinās panākt būtiskāku algu kāpumu, atsaucoties uz augsto cenu līmeni, it īpaši, ja viņiem alga pērn netika celta. Tomēr inflācija jau šobrīd ir vien ap 1%, un viss gads paies zemas inflācijas zīmē, tāpēc inflāciju kā strauja algu kāpuma pamatojumu izmantot vairs īsti nevarēs. Turklāt uzņēmumu pelnītspēja vāja pieprasījuma apstākļos sarūk, savukārt darbaspēka ražīgums krīt – tas ierobežos algu celšanas iespējas privātajā sektorā. Eksporta tirgos manāmi signāli arī par iespējamām konkurētspējas problēmām, kas droši vien mudinās eksportētājus īpaši rūpīgi izvērtēt to, vai celt vai necelt algas. Arī minimālās algas kāpums šogad ir lēnāks nekā pērn, proti, 13%.

Attēls: ilustratīvs (canva.com)