Sniegs un psihiskā veselība

Katru gadu pirmās vērā ņemamās sniega segas parādīšanās izraisa cilvēkos visdažādākās emocionālas reakcijas, kas var būtiski ietekmēt indivīdu psihisko veselību. Daļai cilvēku sniegs izraisa prieku un nostalģiju, atsaucot atmiņā bērnības pieredzi un ģimenes tradīcijas, tādējādi veicinot pozitīvas emocijasⁱ. Tomēr citiem, īpaši tiem, kuriem jau ir psihiskās veselības traucējumi, emocijas var būt ne tik pozitīvas.

Lielākoties, snigšanai ir unikāla, nomierinoša iedarbība, ko var izskaidrot zinātniski – viss apkārt kļūst klusāks un līdz ar to – mierīgāks. Svaigi uzkritušam sniegam ir ievērojama spēja absorbēt skaņu tā porainās struktūras dēļ. Katra sniegpārsla rada nelielas gaisa kabatas, kas aiztur un slāpē skaņas viļņus, ievērojami samazinot apkārtējo troksni. Pētījumi liecina, ka svaiga sniega kārta spēj absorbēt līdz pat 60% apkārtējo skaņu, radot klusāku vidi, kas veicina miera un klusuma sajūtuⁱⁱ. Turklāt šo mieru veicina vizuālā transformācija, ko rada sniegotas ainavas. Viendabīgais, baltais klājums samazina vizuālo troksni un sarežģītību, piedāvājot skatu, kas daudziem šķiet mierinošs. Ceļi ir mazāk pārpildīti un pat savvaļas dzīvnieki kļūst mazāk aktīvi. Šis dabiskais klusums apvienojumā ar klusinātu skaņu ainavu un vizuāli nomierinošām ainām rada ideālu vidi atpūtai un pašsajūtai. ⁱⁱⁱ

Populārākās pozitīvās domas, redzot pirmo sniegu, ir saistītas ar:

Bērnības nostalģiju:

1. • “Tas atgādina bērnību, pikošanos un sniegavīru celšanu.”

   • “Tas liek justies tā, it kā svētki būtu tepat aiz stūra.”

Skaistumu un dabas apbrīnu:

1. • “Viss izskatās tik mierīgs un maģisks.”

   • “Pasaule šķiet svaiga un jauna, kā balta audekla lapa.”

Sezonas prieku:

1. • “Laiks ziemas aktivitātēm – slēpošanai, vizināšanai ar ragaviņām un slidošanai!”

   • “Es nevaru sagaidīt mājīgus vakarus pie kamīna ar karstu šokolādi.”

Romantiska noskaņu:

1. • “Tas ir kā aina no ziemas pasakas.”

   • “Sniegs liek visam justies mierīgam un harmoniskam.”

Svētku gaidīšanu:

1. • “Svētki tuvojas – tas ir tik priecīgs laiks gadā.”

   • “Es priecājos par rotājumiem, garšīgu ēdienu un ģimenes sanākšanām.”

Nacionālā psihiskās veselības centra vadītāja, psihiatre un psihoterapeite Sandra Pūce skaidro, ka no psihoterapeitiskā viedokļa sniegs un snigšana sniedz unikālu iespēju cilvēkam atjaunot saikni ar savu iekšējo bērnu un ļauties rotaļīgai spontanitātei. Iesaistīšanās āra aktivitātēs snigšanas laikā mudina cilvēkus izjust prieku un brīvības sajūtu tieši konkrētajā brīdī, kas ir galvenā emocionālās regulēšanas un stresa mazināšanas sastāvdaļa. Pētījumi konsekventi uzsver dabas pozitīvo ietekmi uz psihisko veselību un emocionālo labklājību.

Tomēr ne visiem cilvēkiem, redzot pirmo sniegu, domas un reakcijas ir tik pozitīvas. Tieši pirmais sniegs daudziem cilvēkiem saistās ar ziemu un var izraisīt arī melanholijas vai satraukuma sajūtu. Īsākas dienas un samazināts saules starojums, kas saistīts ar ziemas mēnešiem, var izraisīt enerģijas līmeņa pazemināšanos un garastāvokļa izmaiņas. Šī parādība bieži ir saistīta ar sezonāliem afektīviem traucējumiem – depresijas veidu, kas rodas noteiktā gada laikā, parasti ziemā.^iv

Populārākās negatīvās domas, redzot pirmo sniegu, ir saistītas ar:

Praktiskām rūpēm:

1. • “Tagad būs jāšķūrē pagalms un jāsadzīvo ar slideniem ceļiem.”

   • “Braukšana uz darbu aizņems vairāk laika.”

   • Sniegs vienmēr tik ātri pārvēršas netīrās peļķēs un būs slapjas kājas.”

Bažām par drošību:

1. • “Braukšana pa sniegu ir tik bīstama.”

   • “Ceru, ka neviens netiks savainots šādos apstākļos.”

Nepatiku pret aukstu laiku:

1. • “Es ienīstu aukstumu – tagad būs tik auksti.”

   • “Kāpēc ziemai jābūt tik garai?”

Sezonālo trauksmes sindromu vai depresiju:

1. • “Dienas kļūst īsākas, un es jau jūtu skumjas.”

   • “Ziema liekas tik nomācoša.”

Sandra Pūce skaidro: “Ziemā, neatkarīgi no tā, vai ārā ir vai nav sniega, psihisko veselību ietekmē gan bioloģiskie, gan vides faktori, galvenokārt saules gaismas trūkums. Mazāk saules gaismas nozīmē mazāk D vitamīna, kas ir svarīgs serotonīna (noskaņojuma regulēšanai) un melatonīna (miega ciklu regulēšanai) veidošanā. Tas var pazemināt enerģijas līmeni, pasliktināt garastāvokli un traucēt miegu. Turklāt ziemā cilvēki mēdz mazāk kustēties – apledojušais ietvju segums, slikti laikapstākļi un īsākas dienasgaismas stundas bieži vien attur no fiziskām aktivitātēm. Tas negatīvi ietekmē dopamīna līmeni – tas ir neirotransmiters, kas saistīts ar labsajūtu un baudu. Fizisko aktivitāšu trūkums, ko bieži izraisa sliktie laikapstākļi un īsās dienas, var apgrūtināt pozitīva noskaņojuma uzturēšanu.”

Papildus bioloģiskajiem faktoriem, psihisko veselību var negatīvi ietekmēt arī sociālie un emocionālie stresa faktori. Finansiālas problēmas, piemēram, izdevumi svētku dāvanām, augstāki komunālie maksājumi un svētku pasākumu izmaksas, bieži vien rada papildu stresu. Daudzi cilvēki šajā laikā izjūt trauksmi un nepietiekamības sajūtu, bet reti pārrunā to ar tuviniekiem. Tāpat vientulība ziemā ir biežāka – mazāk aktivitāšu ārpus mājām, aukstums un rutīnas izmaiņas veicina izolāciju. Ir svarīgi veicināt sociālos kontaktus un mazināt izolācijas sajūtu, lai palīdzētu cilvēkiem pārvarēt ziemas radītās grūtības.”

Pētījumi liecina, ka fiziskās aktivitātes, piemēram, pastaigas sniegotā vidē, var uzlabot psihisko veselību, mazinot depresijas un trauksmes simptomus.^v Turklāt dabas skaistuma baudīšana un nostalģiskas atmiņas var veicināt emocionālo labklājību, mazinot stresa ietekmi.

Lai gan pirmais sniegs daudziem rada pozitīvas emocijas, ir būtiski apzināties, ka individuālās reakcijas var atšķirties, un nepieciešamības gadījumā vajag meklēt profesionālu palīdzību pie psihiskās veselības profesionāļiem.

Noslēgumā piebildīsim – pirmais sniegs ar savu maģisko klātbūtni un ietekmi uz vidi, spēj radīt gan prieku un mieru, gan satraukumu un rūpes. Tas atgādina par dabas spēju ietekmēt mūsu psihisko labsajūtu – pozitīvi vai negatīvi, atkarībā no mūsu individuālajām sajūtām un dzīves situācijas. Lai gan sniegs var sniegt iespēju atslābt un izbaudīt mirkli, neaizmirsīsim par tiem, kuriem ziema rada papildu izaicinājumus. Atbalstot vienam otru un meklējot veidus, kā saglabāt emocionālo līdzsvaru, mēs varam šo sniega sezonu padarīt vieglāku un patīkamāku visiem. Galu galā, sniega klātbūtne atgādina par spēju atrast skaistumu un mieru pat šķietami sarežģītos apstākļos.

Nacionālais psihiskās veselības centrs informē un skaidro, jo informēta sabiedrība ir gudra sabiedrība.