Skolās ir aizvien mazāk koru – vai nākotnē spēsim piepildīt Mežaparka estrādi?

Latvijā ir ļoti talantīgi un radoši bērni un jaunieši – to apliecina ne tikai panākumi mūzikā un mākslā, bet arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas “PISA” dati, kas liecina – skolēnu radošuma ziņā Latvija ar 92% sniegumu ir viena no līderēm pasaulē, apsteidzot pat Somiju, Dāniju, Kanādu u.c. Mūsu jaunieši plūc laurus starptautiskās olimpiādēs, bet Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki sajūsmina ne tikai Latvijas iedzīvotājus, bet arī viesus no ārvalstīm, sekmējot Latvijas vārda atpazīstamību visā pasaulē. Tomēr šie sasniegumi lielā mērā ir iepriekš paveikto darbu augļi, un, ja šobrīd nemainīsim attieksmi pret radošajiem priekšmetiem skolām, tostarp pret mūziku, un nesniegsim nepieciešamo atbalstu pedagogiem, jau pavisam drīz būs ļoti grūti piepildīt Mežaparka estrādi ar dziedātājiem.

Radošumā apsteidzam Somiju

Šobrīd Latvija var lepoties ar daudziem spilgtiem panākumiem – mūsu slava kā dziedošai, talantīgai un radošai nācijai iet mums pa priekšu. Jau pieminētais OECD pētījums apliecināja, ka Latvijā ir ārkārtīgi daudz skolēnu (92%), kuri, risinot dažādus uzdevumus, spēj demonstrēt ļoti radošas idejas. Salīdzinājumam jāmin, ka, piemēram, Somijā, kuras izglītības sistēma ir atzīta visa pasaulē, rādītājs ir 83%. Latvija ir apsteigusi arī Igauniju (89%), Kanādu (89%), Dāniju (90%) u.c. Šogad norisinājās arī Starptautiskā mūzikas olimpiāde, kurā zelta medaļu vecāko klašu grupā izcīnīja Rafaels Mednis no Jelgavas 4. vidusskolas. Tie ir būtiski sasniegumi. Arī raugoties uz sabiedrību kopumā, varam lepoties ar lielu skaitu talantīgu mūziķu, mākslinieku, ārstu, uzņēmēju u.c. profesiju pārstāvju. Latvijā ir liels talantu skaits uz salīdzinoši nelielu kopējo iedzīvotāju skaitu, taču vienlaikus mēs ļoti pavirši attiecamies pret radošumu, tostarp, pret radošajiem mācību priekšmetiem skolās, kas nereti kalpo par pirmo soli daudzu talantu attīstībā.

Skolās samazinās koru skaits

Ja skolā nepieciešama brīva stunda kādam pasākumam, visbiežāk tas notiks mūzikas stundas vietā; kad sākas diskusijas par mācību stundu skaita samazināšanu, uzreiz seko priekšlikums atteikties no mūzikas. Tad, kad nepieciešams priekšnesums skolas izlaidumā vai kādā citā svinīgā pasākumā; kad lepojamies ar Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, tad mēdzam aizmirst, ka bez mūzikas tas nebūtu iespējams. Vēl nesen kādā intervijā virsdiriģents Mārtiņš Klišāns teica, ka Dziesmusvētkiem draud iznīkšana un izbeigšanās, minot, ka lielo koru nākotne ir bērnu koros.

Arī situācija ar mūziku skolās ir ļoti līdzīga. Augusta sākumā, tiekoties konferencē Alūksnē, daudzi pedagogi norādīja, ka ar patīkamu satraukumu gaida jauno mācību gadu, ka viņiem ir daudz radošas idejas un vēlme tās īstenot. Taču vienlaikus Neatkarīgās izglītības biedrības un Latvijas Vispārējās izglītības iestāžu mūzikas skolotāju asociācijas rīkotā konference izgaismoja arī pedagogu bažas par to, ka skolās samazinās koru skaits un trūkst arī jauno mūzikas skolotāju.

Koru dziedātājus nevar pasūtīt AΙiExpress

Koru vadītaji ir ļoti nobažījušies par to, ka dramatiski sarūk dalībnieku skaits koros, kas attiecīgi nozīmē – sarūk arī koru skaits Latvijā. Problēmas sakne ir meklējama valsts politikā. Jau nākamajā gadā gaidāmi Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, un, ja šoreiz vēl būs bērni un jaunieši, kuri uzstāsies, tad par nākamajiem gadiem pārliecības nav. Patiesībā situācija ir diezgan biedējoša un koru kultūra patiešām ir apdraudēta. Radošie mācību priekšmeti skolās tiešā veidā ir saistīti ar mūsu kultūras izdzīvošanu. Ja bērnam nav iespēja mācīties mūziku un dziedāt korī, ir daudz mazāka varbūtība, ka viņš to darīs pieaugušā vecumā. Un kas tad notiks ar koriem? Koru dziedātājus nevar pasūtīt AΙiExpress, pie radošuma un kultūras attīstības jāstrādā mērķtiecīgi un ilgtermiņā.

Jautājums par kultūras pārmantojamību

Tas ir arī stāsts par latvisko identitāti – cik daudzi no mums ģimenēs dzied tautasdziesmas kopā ar saviem bērniem? Domāju, ka tikai retais, tomēr skolas mūzikas stundas ir vieta, kur bērni iepazīst folkloru, latviešu tautasdziesmas un rotaļas. Tā ir mūsu kultūras pārmantojamība. Liela daļa no mums uzauga ar dziesmām “Kur tu teci, gailīti mans” un “Seši mazi bundzinieki”, bet, vai mūsu bērni zina šīs dziesmas?

Sagatavot jauniešus profesijām, kādas šodien vēl nemaz neeksistē

Turklāt, šie mācību priekšmeti skolās nav tikai stāsts par kultūru un latvisko identitāti, tas ir veids, kā stiprināt radošumu un spēju domāt ārpus kastes. Tas nozīmē vispusīgu personības attīstību, un pat, ja visi bērni nekļūst par profesionāliem mūziķiem vai koru dziedātājiem, viņi iemācās baudīt kultūru, apmeklēt koncertus un citus pasākumus. Mēs nezinām, kādas profesijas būs pieprasītas nākotnē, bet, ja palīdzēsim bērniem attīstīties vispusīgi un sekmēsim radošumu, spēsim sagatavot viņus profesijām, kādas šodien vēl nemaz neeksistē.

Ir svarīgi novērtēt mūzikas un citu radošo priekšmetu skolotāju paveikto un apzināties, ka tas nav viegls darbs. Pedagogam nepieciešama liela pacietība, lai vadītu mūzikas stundu klasei, kurā ir 20 vai pat 30 pusaudži, lai spētu jauniešus ieinteresēt un noturēt uzmanību. Bet šis darbs ir ārkārtīgi svarīgs, jo tieši ar mūzikas stundu var sākties interese par mūziku, kori vai radošo pasauli kopumā, un tad jau neizpaliks arī panākumi. Šī brīža panākumi ir smaga darba rezultāts, tāpēc negulēsim uz veciem lauriem, bet strādāsim, lai ar Latvijas bērnu un jauniešu talantu un radošumu varam lepoties arī nākotnē. 

Latvijas Vispārējās izglītības iestāžu mūzikas skolotāju asociācijas vadītāja, Neatkarīgās izglītības biedrības valdes locekle Rūta Kanteruka

Foto: publicitātes