Rīgā taps piemineklis Aspazijai

Pirmdien, 8.martā, Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis tikās ar sabiedrības pārstāvjiem un pētniekiem, lai pārrunātu iniciatīvu Rīgā uzstādīt pieminekli Latvijas rakstniecei, sabiedriskajai darbiniecei un politiķei Elzai Rozenbergai jeb Aspazijai.

“Aspazija ir viena no nozīmīgākajām un zināmākajām personībām Latvijā. Izcila dzejniece, dramaturģe, arī aktīva politiskā darbiniece, iesaistījās “Jaunās strāvas” kustībā, Latvijas brīvības izcīnīšanā, un arī vienmēr iestājusies par sieviešu līdztiesību. Par šo nostāju arī bieži vajāta, bet tik un tā palikusi nelokāma. Manās acīs viņa ir viena no nozīmīgākajām sievietēm Latvijas sabiedrībā, tāpēc ir nepareizi, ka galvaspilsētā nav pieminekļa šai izcilajai personībai,” uzsvēra Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Rīgas mērs norādīja, ka konkrēti lēmumi vēl netika pieņemti, bet pārrunāts, kāds šis piemineklis varētu izskatīties, kāds būtu tā vēstījums, kā arī, kur tas varētu atrasties. Pēc tam jau tiks sludināts konkurss mākslinieciskajam izpildījumam un diskutēts par tehniskajiem risinājumiem.

Raiņa un Aspazijas muzeja vadītāja Zanda Rozenberga pauda, ka šāds piemineklis sniegs pilsētai īpašu pievienoto vērtību. “Ļoti svarīgs ir pieminekļa idejiskais līmenis. Tas būs konkrēta mākslinieka risinājums, bet tā galvenā ideja ir demokrātiska vide, atvērtība un pieejamība tūristiem, lai ikvienam viesim būtu iespēja iepazīties ar Aspazijas personību,” sacīja Rozenberga.

Rīgas domes deputāte un Kultūras komisijas līdzvadītāja Agnese Logina pauda, ka pieminekļa izveide ir nopietns solis, lai pilsētvide kļūtu iekļaujošāka un pret sievietēm godīgāka.  “Neesošais Aspazijas piemineklis savā ziņā ir tāds kā parāds, kas mums ir jāatdod pašiem savai vēsturei. Aspazijai ir pieminekļi citās Latvijas pilsētās, bet Rīga ir Latvijas galvaspilsēta, un tas, ka tā šeit nav, ir diezgan nopietns iztrūkums. Rīgas pilsētvide kopumā neatspoguļo sieviešu sasniegumus pietiekami godīgi – mums ir stipri par maz ielu, kas ir nosauktas vēsturiski nozīmīgu sieviešu vārdos, šobrīd ir tikai četras ielas, mums nav pat tādai personai kā Aspazija piemineklis, mums ir jāsāk to labot,” teica Logina.

“Aspazijas pieminekļa ideja man šķiet ļoti būtiska šajā aspektā, ka tā parādās tieši tagad. Es redzu to radniecību, ko mēs šobrīd sajūtam politiskajā vidē Rīgā, un tieši šīs spēcīgās sievietes, kuras varētu sevi asociēt un asociējas ar Aspazijas tēlu un ideju, mums šobrīd ir daudz. Šī nav pirmā ideja par memoriālu izcilas rīdzinieces godināšanai šī Rīgas domes sasaukuma laikā, šobrīd ir uzsākts projekts Vērmanes ģimenes memoriāla atjaunošanai Lielajos kapos. Mums ir izcilas sievietes, izcili vīrieši un izcili rīdzinieki, un tikai pateicoties viņiem šī pilsēta ir tāda, kāda tā ir,” sacīja Rīgas domes deputāte, Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja Rita Eva Našeniece.

Diskusijā piedalījās arī Memoriālo muzeju apvienības direktore Rita Meinerte, literatūrzinātniece, Aspazijas pētniece Gundega Grīnuma, rakstniece, lugas “Aspazija. Personīgi” autore Inga Ābele un sabiedriskā aktīviste, Žaņa Lipkes memoriāla vadītāja Lolita Tomsone.

Šī gada 16. martā, jau pēc nedēļas, tiks atzīmēta Aspazijas 156.dzimšanas diena.