Pētījums: lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nav sakārtojuši mantojuma jautājumus

Vairāk nekā trīs ceturtdaļas (76 %) Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ar mantošanu saistītos jautājumus sakārtot ir svarīgi, taču vairums par mantojuma lietām savas nāves gadījumā nav parūpējušies, liecina pētījumu centra SKDS veiktā aptauja*. Par jauno, jau spēkā stājušos mantojumu reformu, kā arī par drošas un pareizas pēdējās gribas noformēšanu ikgadējās Notāru dienās šodien, 5. martā, sabiedrību informē Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP).

Saskaņā ar SKDS aptaujas datiem tikai 10 % iedzīvotāju ir pilnībā sakārtojuši savu mantojuma lietu, aptuveni trešdaļa (31 %) to izdarījusi daļēji, savukārt vairāk par pusi respondentu (54 %) nav veikši nekādas juridiskas darbības, lai nodrošinātu savas mantas nodošanu mantiniekiem. Turklāt 81 % aptaujāto nav nedz paši, nedz ar notāra atbalstu sastādījuši testamentu vai slēguši mantojuma līgumu. Vienlaikus 70 % aptaujāto uzskata, ka pie notāra apliecināts testaments ir visdrošākais veids, kā nodrošināt savu mantinieku tiesības.

“Latvijas iedzīvotāji nereti nenovērtē mantojuma lietu sakārtošanas nozīmi, kā arī riskus, kas var rasties, ja juridiskie jautājumi netiek laikus sakārtoti. Diemžēl neskaidrības un konflikti starp mantiniekiem, negaidīti parādi un citi juridiski sarežģījumi gadās biežāk, nekā sabiedrība domā. Tāpēc ir svarīgi savlaicīgi vērsties pie zvērināta notāra, lai izvairītos no iespējamām problēmām,” uzsver LZNP priekšsēdētājs Aigars Kaupe. 

Lai gan iedzīvotāju uzticēšanās notāriem aug (vidējais uzticēšanās līmenis skalā no 1 līdz 10 ir 7,8 salīdzinājumā ar 7,4 pagājušajā gadā), joprojām daudzi Latvijas iedzīvotāji juridiskos jautājumus risina pašu spēkiem vai konsultējas ar draugiem un paziņām. Aptauja arī liecina, ka piektā daļa iedzīvotāju juridiskas problēmas risina, vēršoties pie neprofesionāļiem, kas savukārt var palielināt juridisko neprecizitāšu un problēmu iespējamību. Turklāt 42 % iedzīvotāju vispār nezina, kādas ir ar mantojumu saistītās juridiskās procedūras, kas var radīt riskus, pieņemot svarīgus lēmumus.

No šī gada 1. janvāra Latvijā ir stājusies spēkā mantojuma reforma, kas paredz vairākas izmaiņas mantošanas kārtībā. Reforma paredz tādas izmaiņas kā mantinieka ierobežoto atbildību, atbildot par mantojuma atstājēja parādiem tikai ar mantoto. Ir ieviesta jauna kārtība mantojumā ietilpstošās mantas novērtēšanai, tostarp paredzētas kreditoru tiesības lūgt pārvērtēt mantinieka norādīto mantas vērtību. Par šīm un citām izmaiņām Notāru dienu laikā iedzīvotāji varēs saņemt detalizētāku informāciju.

Latvijas Civillikums nosaka trīs mantojuma atstāšanas un saņemšanas veidus – likumisko, līgumisko un testamentāro mantojumu, taču zvērinātu notāru pieredze rāda, ka iedzīvotāji ir maz informēti par šīm atšķirīgajām iespējām. Vairums paļaujas uz radinieku un savu līdzcilvēku godaprātu un neatstāj rīkojumu rīcībai ar mantu pēc savas nāves, tā rezultātā nereti radot pamatu ne tikai konfliktsituācijām, bet arī iespējamām krāpnieciskām darbībām. Zvērinātu notāru apkopotie dati liecina, ka katru gadu tiek uzsākti vidēji 13 000 mantojuma lietu. 2024. gadā notariāts izsniedza 14 443 mantojuma apliecības.  

Notāru dienu laikā iedzīvotājiem kā katru gadu būs pieejamas notāru bezmaksas konsultācijas – šogad gan klātienē notāru birojos visā Latvijā, gan telefoniski, zvanot pa tālruni 29227731 no plkst. 10.00 līdz 17.00. Lai noskaidrotu dzīvesvietai tuvāko zvērinātu notāru biroju, iedzīvotāji aicināti apmeklēt https://www.latvijasnotars.lv/notaries_map

Par Notāru dienām

Notāru dienas ir Latvijas Zvērinātu notāru padomes iniciatīva reizi gadā notāru birojos visā Latvijā nodrošināt bezmaksas juridiskās konsultācijas ikvienam iedzīvotājam. Notāru dienas notiek jau kopš 2006. gada, un nu jau deviņpadsmito gadu līdzās juridiskajām konsultācijām notāri izvirza kādu sabiedrībai aktuālu tēmu. Kopumā šo gadu laikā iespēju bez maksas saņemt notāru padomu par tādiem jautājumiem kā darījumi ar nekustamo īpašumu, mantojumu lietas, testamentu sastādīšanas kārtība, dāvinājuma līgumu riski, laulības šķiršanas jautājumi, īres, nomas jautājumi, sākumdeklarēšanās un citas izmantojuši gandrīz 60 000 Latvijas iedzīvotāju.

* SKDS veiktā aptauja norisinājās 2025. gada februārī. Izlasē tika iekļauti 1005 respondenti (ģenerālajam kopumam reprezentatīva izlase).

Foto: publicitātes