Par bēgšanu no policijas transportlīdzekļu vadītājiem piemēros kriminālatbildību

Transportlīdzekļu vadītājiem par bēgšanu jeb agresīvu braukšanu pēc tam, kad kompetentas institūcijas amatpersona atkārtoti pieprasījusi apturēt transportlīdzekli, varēs piemērot kriminālatbildību. To paredz Saeimā ceturtdien, 16.maijā, trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi. 

Par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins uzsver, ka grozījumu galvenais mērķis ir atturēt transportlīdzekļa vadītājus no šiem pārkāpumiem un pasargāt sabiedrību. “Bēgšana, kas izpaužas kā agresīva braukšana, apdraud ne vien paša transportlīdzekļa vadītāja un  pasažieru, bet arī citu ceļu satiksmes dalībnieku un gājēju veselību un dzīvību. Ir grūti vai pat neiespējami paredzēt agresīvā transportlīdzekļa vadītāja kustības trajektoriju un novērst smagu seku iestāšanos,” pauž A.Judins. 

Transportlīdzekļa vadītāju varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem.

Patlaban gan par agresīvu braukšanu, gan nepakļaušanos personas, kura ir pilnvarota pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus, atkārtotai vai vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli ir noteikta administratīvā atbildība. Šo divu pārkāpumu kombinācija ir ar lielāku kaitīgumu, un par to nepieciešams paredzēt kriminālatbildību, atzīmē A.Judins. 

Vienlaikus ar grozījumiem Krimināllikumā, likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” un Administratīvās atbildības likumā pieņemti arī priekšlikumi, kas paredz pilnveidot atbildību par ANO, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju vai Latvijas nacionālo sankciju pārkāpšanu. 

Tāpat ar grozījumiem atbilstoši mūsdienu praktiskajai situācijai pilnveidots regulējums par neatļautu vielu un priekšmetu ienešanu, nodošanu un glabāšanu īslaicīgās aizturēšanas un ieslodzījuma vietā. Tostarp par neatļautu priekšmetu nodošanu (korespondence, nauda, pārtika u.c.) brīvības atņemšanas soda maksimālais termiņš palielināts no viena uz diviem gadiem. Likums papildināts, nosakot kriminālatbildību par neatļautu saziņas līdzekļu nodošanu, paredzot par to brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu. 

Grozījumi stāsies spēkā 10.jūnijā.   

Saeimas Preses dienests

Foto: canva.com